Subscribe: Wikipedia - Pēdējās izmaiņas [lv]
http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=Special:Recentchanges&feed=rss
Added By: Feedage Forager Feedage Grade A rated
Language: Latvian
Tags:
diskusija  gada marts  gada  gadā  marts plkst  marts  plkst  rindiņa rindiņa  rindiņa  saglabāšanas brīdis  tika  versija  viļānu 
Rate this Feed
Rate this feedRate this feedRate this feedRate this feedRate this feed
Rate this feed 1 starRate this feed 2 starRate this feed 3 starRate this feed 4 starRate this feed 5 star

Comments (0)

Feed Details and Statistics Feed Statistics
Preview: Wikipedia - Pēdējās izmaiņas [lv]

Vikipēdija - Pēdējās izmaiņas [lv]



Sekojiet līdzi jaunākajām izmaiņām vikijā izmantojot šo barotni.



Last Build Date: Sat, 25 Mar 2017 04:27:02 GMT

 



Leonīds Kalniņš

Sat, 25 Mar 2017 02:15:07 GMT

attēls

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 25. marts, plkst. 02.15
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
{{infokaste+}}
 
{{infokaste+}}
  +
[[Attēls:Leonīds Kalniņš.jpg|thumb|Leonīds Kalniņš 2017. gadā]]
 
'''Leonīds Kalniņš''' (dzimis {{dat|1957|2|13}}){{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mil.lv/lv/Vienibas/NBS_Apvienotais_stabs/Staba_prieksnieks.aspx|title=Apvienotā štāba priekšnieks|publisher=Nacionālie bruņotie spēki|accessdate={{dat|2016|11|28||bez}}}} ir [[latvieši|latviešu]] militārpersona, ģenerālmajors. Pašreizējais [[NBS]] Apvienotā štāba priekšnieks.
 
'''Leonīds Kalniņš''' (dzimis {{dat|1957|2|13}}){{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mil.lv/lv/Vienibas/NBS_Apvienotais_stabs/Staba_prieksnieks.aspx|title=Apvienotā štāba priekšnieks|publisher=Nacionālie bruņotie spēki|accessdate={{dat|2016|11|28||bez}}}} ir [[latvieši|latviešu]] militārpersona, ģenerālmajors. Pašreizējais [[NBS]] Apvienotā štāba priekšnieks.
   



Inesis Feldmanis

Sat, 25 Mar 2017 02:12:14 GMT

attēls

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 25. marts, plkst. 02.12
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
| vārds = Inesis Feldmanis
 
| vārds = Inesis Feldmanis
 
| vārds_orig =
 
| vārds_orig =
| attēls =
+
| attēls = Inesis Feldmanis.jpg
 
| att_izmērs =
 
| att_izmērs =
 
| att_nosaukums =
 
| att_nosaukums =



Doroteja Vīrere

Sat, 25 Mar 2017 01:41:00 GMT

iesākts un atstāts ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 25. marts, plkst. 01.41 1. rindiņa: 1. rindiņa:   + {{jāuzlabo|jāsakārto infokaste un jāpabeidz raksts}}   + {{kategorijas+}}   + {{starpviki+}}   {{Biatlonista infokaste   {{Biatlonista infokaste   | vārds = Dorothea Vīrere   | vārds = Dorothea Vīrere 7. rindiņa: 10. rindiņa:   | biatlona valsts pārstāvēšana = [[Itālija]]   | biatlona valsts pārstāvēšana = [[Itālija]]   }}   }} − '''Dorothea Vīrere''' (dzimusi 3. aprīlī 1990) ir [[Itālija]]s [[Biatlons|Biatloniste]]. Vīrere ir arī slēpojusi [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā biatlonā]]. + '''Dorothea Vīrere''' (dzimusi 3. aprīlī 1990. gadā) ir [[Itālija]]s [[Biatlons|biatloniste]]. Vīrere ir arī slēpojusi [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā biatlonā]].       == Sasniegumi ==   == Sasniegumi == [...]



Benedikts Skrinda

Sat, 25 Mar 2017 01:39:48 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 25. marts, plkst. 01.39 39. rindiņa: 39. rindiņa:       1923. gadā [[Romas katoļu Rīgas Metropolijas (atjaunotās) bīskapu uzskaitījums|Rīgas arhibīskaps]] [[Antonijs Springovičs]] piedāvāja B. Skrindam iestāties Mariāņu kongregācijā, tādēļ viņš devās uz [[Marijampole]]s klosteri uzsākt noviciātu. 1924. gadā kļuva par [[Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca|Viļānu draudze]]s un [[Nagļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca|Nagļu draudzes]] prāvestu un jaundibinātā Viļānu klostera priekšnieku. 1936. gadā viņš kādu laiku bija [[Rēzekne]]s klostera priekšnieks, tad atkal atgriezās Viļānos.   1923. gadā [[Romas katoļu Rīgas Metropolijas (atjaunotās) bīskapu uzskaitījums|Rīgas arhibīskaps]] [[Antonijs Springovičs]] piedāvāja B. Skrindam iestāties Mariāņu kongregācijā, tādēļ viņš devās uz [[Marijampole]]s klosteri uzsākt noviciātu. 1924. gadā kļuva par [[Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca|Viļānu draudze]]s un [[Nagļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca|Nagļu draudzes]] prāvestu un jaundibinātā Viļānu klostera priekšnieku. 1936. gadā viņš kādu laiku bija [[Rēzekne]]s klostera priekšnieks, tad atkal atgriezās Viļānos. − [[Otrais pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] beigās 1944. gadā B. Skrinda spēja atjaunot klosteri, bet 1947. gada decembrī [[PSRS]] varas iestādes klosteri slēdza un lika visiem klosterbrāļiem atbrīvot telpas. Mantu pārnešanas laikā viens no miličiem, kuram kaut kas nepatika, paņēma tēvu Benediktu aiz kakla un stipri pagrūda.[http://www.mariani.lv/skrinda.html Tēvs Benedikts Skrinda MIC (1868-1947)] + [[Otrais pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] beigās 1944. gadā B. Skrinda spēja atjaunot klosteri, bet 1947. gada decembrī [[PSRS]] varas iestādes klosteri slēdza un lika visiem klosterbrāļiem atbrīvot telpas. Mantu pārnešanas laikā viens no miličiem, kuram kaut kas nepatika, paņēma tēvu Benediktu aiz kakla un stipri pagrūda.[http://www.mariani.lv/personas/t-benedikts-skrin/ Tēvs Benedikts Skrinda MIC (1868-1947)]   Benedikts Skrinda nomira dažas dienas pēc šī atgadījuma, 1947. gada 10. decembrī, apglabāts Viļānu baznīcas dārzā.   Benedikts Skrinda nomira dažas dienas pēc šī atgadījuma, 1947. gada 10. decembrī, apglabāts Viļānu baznīcas dārzā.     [...]



Dorothea Vīrere

Sat, 25 Mar 2017 01:39:13 GMT

ScAvenger pārvietoja lapu Dorothea Vīrere uz Doroteja Vīrere laikam jau šādi

Jauna lapa

{{Biatlonista infokaste
| vārds = Dorothea Vīrere
| attēls = Dorothea_Wierer_in_Östersund.jpg
| pilnais vārds =
| dzimusi = {{dat|1990|4|3}}
| dzimšanas vieta = [[Bruneka]], [[Itālija]]
| biatlona valsts pārstāvēšana = [[Itālija]]
}}
'''Dorothea Vīrere''' (dzimusi 3. aprīlī 1990) ir [[Itālija]]s [[Biatlons|Biatloniste]]. Vīrere ir arī slēpojusi [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā biatlonā]].

== Sasniegumi ==
=== Olimpiskās spēles ===
{| class="wikitable" style="text-align: center;"
|- "
!Posms
!style="width:70px;"|Individuālā distance
!style="width:70px;"|Sprints
!style="width:70px;"|Iedzīšanas sprints
!style="width:70px;"|Masu starts
!style="width:70px;"|Stafete
!style="width:70px;"|Jauktā stafete
|-
| align=left |{{flagicon|RUS}} [[Biatlons 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014 Soči]]
| DNS
| 6. vieta
| 17. vieta
| 26. vieta
| 6. vieta
| style="background:#cfaa88;"| '''Bronza'''
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class="wikitable" style="text-align: center;"
|- "
!Posms
!style="text-align:center; width:70px;"|Individuālā distance
!style="text-align:center; width:70px;"|Sprints
!style="text-align:center; width:70px;"|Iedzīšana
!style="text-align:center; width:70px;"|Masu starts
!style="text-align:center; width:70px;"|Stafete
!style="text-align:center; width:70px;"|Jauktā stafete
|-
|align=left |{{flagicon|RUS}} [[2011. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2011 Hantimansijska]]
| -
| 28. vieta
| 9. vieta
| 21. vieta
| 4. vieta
| -
|-
|align=left |{{flagicon|GER}} [[2012. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2012 Rūpoldinga]]
| 41. vieta
| 61. vieta
| -
| -
| 12. vieta
| -
|-
| align=left |{{flagicon|CZE}} [[2013. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2013 Nove Mesto]]
| 58. vieta
| 21. vieta
| 30. vieta
| -
| style="background:#cfaa88;"| '''Bronza'''
| 4. vieta
|}



Viļānu vidusskola

Sat, 25 Mar 2017 01:37:07 GMT

‎Dalība starpautiskos projektos: typo ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 25. marts, plkst. 01.37 179. rindiņa: 179. rindiņa:   * debašu klubs   * debašu klubs     − ==Dalība starpautiskos projektos== + ==Dalība starptautiskos projektos==   Skola kopā ar skolām no [[Rumānija]]s un [[Beļģija]]s piedalījās ''[[Comenius]]'' projektā ''2011-2013 : "Tolerance In Modern Europe"'' {{Tīmekļa atsauce |url=https://sites.google.com/site/comeniuslesreligions/home |title=mājaslapa |accessdate={{dat|2017|03|25||bez}}}}   Skola kopā ar skolām no [[Rumānija]]s un [[Beļģija]]s piedalījās ''[[Comenius]]'' projektā ''2011-2013 : "Tolerance In Modern Europe"'' {{Tīmekļa atsauce |url=https://sites.google.com/site/comeniuslesreligions/home |title=mājaslapa |accessdate={{dat|2017|03|25||bez}}}}     [...]



Viļāni

Sat, 25 Mar 2017 01:36:36 GMT

‎Vēsture: baranku? ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 25. marts, plkst. 01.36 50. rindiņa: 50. rindiņa:   1752. gadā Viļānu muižu ieguva M. Riks, kas bija arī [[Inflantija]]s vaivads. M. Riks uzaicināja uz Viļāniem [[bernardieši|bernardiešu]] ordeņa mūkus un tika ierīkots [[Viļānu klosteris|klosteris]] un uzcelta baroka [[Viļānu katoļu baznīca|Sv. Ercenģeļa Miķeļa baznīca]]. Pēc 1830. gada Polijas [[Novembra sacelšanās]] Krievijas varas iestādes klosteri slēdza, tomēr bernardieši Viļānus pilnīgi pameta tikai 1848. gadā. Bernardieši Viļānos no 1826. gada uzturēja draudzes skolu, viņiem bija sava bibliotēka ar 463 garīga satura grāmatām latīņu un poļu valodā.   1752. gadā Viļānu muižu ieguva M. Riks, kas bija arī [[Inflantija]]s vaivads. M. Riks uzaicināja uz Viļāniem [[bernardieši|bernardiešu]] ordeņa mūkus un tika ierīkots [[Viļānu klosteris|klosteris]] un uzcelta baroka [[Viļānu katoļu baznīca|Sv. Ercenģeļa Miķeļa baznīca]]. Pēc 1830. gada Polijas [[Novembra sacelšanās]] Krievijas varas iestādes klosteri slēdza, tomēr bernardieši Viļānus pilnīgi pameta tikai 1848. gadā. Bernardieši Viļānos no 1826. gada uzturēja draudzes skolu, viņiem bija sava bibliotēka ar 463 garīga satura grāmatām latīņu un poļu valodā.     − Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmās dalīšanas]] Latgalei nonākot [[Krievijas impērija]]s sastāvā, Rīgas — Rēzeknes tirdzniecības ceļa malā Viļāni sāka veidoties par [[miests|miestu]], kura uzplaukumu veicināja Janovsku dzimta, kas šeit uzcēla lielu ādas fabriku. Muižā bija arī divi kaļķu cepļi, alus brūži, ķieģeļu fabrika, dzirnavas un krogi. Šīs dzimtas saimnieciskā ietekme Viļānos saglabājās līdz 1940. gadam, kad pēdējo muižnieku Janovsku atvasi Julianu (jaunāko) padomju okupācijas iestādes 1941. gada martā deportēja. Darbojās arī linu vērpšanas un linu aušanas fabrika (vairāk nekā 200 strādnieku 1869. g.). Iedzīvotāji nodarbojās galvenokārt ar sīktirdzniecību un amatniecību. 1852. gadā Viļānus jau dēvēja par miestu, bet miesta tiesības tam piešķirtas 1862. gadā. Viļānos bija vairākas tirgotavas, noliktavas, divstāvu mūra Baltais krogs (kādreiz zirgu pasta stacija), maizes un Baraku ceptuves. + Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmās dalīšanas]] Latgalei nonākot [[Krievijas impērija]]s sastāvā, Rīgas — Rēzeknes tirdzniecības ceļa malā Viļāni sāka veidoties par [[miests|miestu]], kura uzplaukumu veicināja Janovsku dzimta, kas šeit uzcēla lielu ādas fabriku. Muižā bija arī divi kaļķu cepļi, alus brūži, ķieģeļu fabrika, dzirnavas un krogi. Šīs dzimtas saimnieciskā ietekme Viļānos saglabājās līdz 1940. gadam, kad pēdējo muižnieku Janovsku atvasi Julianu (jaunāko) padomju okupācijas iestādes 1941. gada martā deportēja. Darbojās arī linu vērpšanas un linu aušanas fabrika (vairāk nekā 200 strādnieku 1869. g.). Iedzīvotāji nodarbojās galvenokārt ar sīktirdzniecību un amatniecību. 1852. gadā Viļānus jau dēvēja par miestu, bet miesta tiesības tam piešķirtas 1862. gadā. Viļānos bija vairākas tirgotavas, noliktavas, divstāvu mūra Baltais krogs (kādreiz zirgu pasta stacija), ceptuves.       Viļānu attīstību apturēja [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules karš]]. Kara sākumā ādu fabrika, kas ražoja produkciju armijas vajadzībām, tika evakuēta uz Krieviju. 1919. gadā Viļāni bija [[Latvijas SPR]] sastāvā. 1920. gada 11. janvārī Viļānus ieņēma [[Latvija]]s karaspēks.   Viļānu attīstību apturēja [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules karš]]. Kara sākumā ādu fabrika, kas ražoja produkciju a[...]



Diskusija:Viļānu vidusskola

Sat, 25 Mar 2017 01:36:29 GMT

Nozīmīgums

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 25. marts, plkst. 01.36
5. rindiņa: 5. rindiņa:
 
::Informācija taps stipri rediģēta. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 24. marts, plkst. 23.07 (EET)
 
::Informācija taps stipri rediģēta. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 24. marts, plkst. 23.07 (EET)
 
:::Kā ir? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 25. marts, plkst. 00.57 (EET)
 
:::Kā ir? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 25. marts, plkst. 00.57 (EET)
  +
::::Iespējams, būtu labi uzreiz norādīt, uz kuru brīdi ir šāds stāvoklis izglītības programmu un pulciņu jomā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 25. marts, plkst. 03.36 (EET)



Viļānu katoļu baznīca

Sat, 25 Mar 2017 01:31:47 GMT

‎Draudzes lielākie svētki ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 25. marts, plkst. 01.31 40. rindiņa: 40. rindiņa:       === Draudzes lielākie svētki ===   === Draudzes lielākie svētki === − Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Vissvētākās [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] bezvainīgās ieņemšanas svētki, Sveču diena, Vissvētākās Trīsvienības svētki (40 stundas), [[Svētais Antons|Svētā Antona]] diena, Porciunkula svētki, [[Svētais Miķelis|Svētā Miķeļa]] diena, [[Rožukroņa]] svētki, [[Svētais Alberts|Svētā Alberta]] diena. + Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Vissvētākās [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] bezvainīgās ieņemšanas svētki, Sveču diena, Vissvētākās Trīsvienības svētki (40 stundas), [[Svētais Antons|Svētā Antona]] diena, Porciunkula svētki, [[Svētais Miķelis|Svētā Miķeļa]] diena, [[Rožukronis|Rožukroņa]] svētki, [[Svētais Alberts|Svētā Alberta]] diena.       === Draudzes priesteri ===   === Draudzes priesteri === [...]



Viļānu vidusskola

Fri, 24 Mar 2017 23:48:16 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 23.48
21. rindiņa: 21. rindiņa:
 
|denomination =
 
|denomination =
 
|patron =
 
|patron =
|established = 1953. gads
+
|established = dažādos avotos - 1949. vai 1953. gads
 
|approx =
 
|approx =
 
|founded =
 
|founded =



2017. gada UCI WorldTour

Fri, 24 Mar 2017 23:48:15 GMT

‎Rezultātu kalendārs: E3 Harelbeke. ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 23.48 81. rindiņa: 81. rindiņa:   |5   |5   |{{flaga|BEL}} [[Ivs Lampārts]]   |{{flaga|BEL}} [[Ivs Lampārts]] − |{{Flaga|BEL}} {{Ct|QST|2017}} + |rowspan=2|{{Flaga|BEL}} {{Ct|QST|2017}}   |-   |-   |11|| 24. marts   |11|| 24. marts 87. rindiņa: 87. rindiņa:   | {{BEL}}   | {{BEL}}   | 4   | 4 − | + |{{Flaga|BEL}} [[Gregs Van Avermāts]] − | + |{{Flaga|BEL}} [[Gregs Van Avermāts]] − |     |-   |-   |9|| 20.—26. marts   |9|| 20.—26. marts [...]



Viļāni

Fri, 24 Mar 2017 23:43:40 GMT

‎Vēsture ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 23.43 (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) 46. rindiņa: 46. rindiņa:   Pirmo reizi Viļāni (vēsturiski {{val|de|Welonen}} un {{val|pl|Wielony}}) minēti 1495. gadā nomas līgumā ar nosakumu ''Wielona'', ko ar savu parakstu un zīmogu apstiprināja Livonijas ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs (ordeņa mestrs)|Valters Pletenbergs]], slēdzot līgumu par lēņa tiesībām ar feodāli [[Jānis de Loe|Jāni de Loi]]{{fact}}. Zemi līdz ar latgaļu zemniekiem tajā izlēņoja vasaļiem, pieprasot nodevas, klaušas un karavīrus. 1507. gadā muiža, kas bija viena no lielākajām Latgalē, pārgāja Overlaku dzimtas rokās, kuri novadā saimniekoja līdz 1603. gadam, kad Polijas karalis [[Sigismunds III Vāsa]] Overlaku kā neuzticamu no Viļānus atņēma.   Pirmo reizi Viļāni (vēsturiski {{val|de|Welonen}} un {{val|pl|Wielony}}) minēti 1495. gadā nomas līgumā ar nosakumu ''Wielona'', ko ar savu parakstu un zīmogu apstiprināja Livonijas ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs (ordeņa mestrs)|Valters Pletenbergs]], slēdzot līgumu par lēņa tiesībām ar feodāli [[Jānis de Loe|Jāni de Loi]]{{fact}}. Zemi līdz ar latgaļu zemniekiem tajā izlēņoja vasaļiem, pieprasot nodevas, klaušas un karavīrus. 1507. gadā muiža, kas bija viena no lielākajām Latgalē, pārgāja Overlaku dzimtas rokās, kuri novadā saimniekoja līdz 1603. gadam, kad Polijas karalis [[Sigismunds III Vāsa]] Overlaku kā neuzticamu no Viļānus atņēma.     − Pēc [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] sabrukuma, kad Latgale iekļāvās [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] valstī (1561.-1772. g.), muiža tika nodota T. Dombrovam, kas to savukārt nodeva Bergu senās dinastijas pārstāvim L. Ofenbergam. Šīs ģimenes valdījumā Viļāni palika līdz 1731. gadam, kad muižu pārņēma Latgalē ietekmīgi muižnieku dzimtas pārstāvji — brāļi I. un J. Riki. 1752. gadā Viļānu muižu ieguva M. Riks, kas bija arī [[Inflantija]]s vaivads. + Pēc [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] sabrukuma, kad Latgale iekļāvās [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] valstī (1561.-1772. g.), muiža tika nodota T. Dombrovam, kas to savukārt nodeva Bergu senās dinastijas pārstāvim L. Ofenbergam. Šīs ģimenes valdījumā Viļāni palika līdz 1731. gadam, kad muižu pārņēma Latgalē ietekmīgi muižnieku dzimtas pārstāvji — brāļi I. un J. Riki.   +   + 1752. gadā Viļānu muižu ieguva M. Riks, kas bija arī [[Inflantija]]s vaivads. M. Riks uzaicināja uz Viļāniem [[bernardieši|bernardiešu]] ordeņa mūkus un tika ierīkots [[Viļānu klosteris|klosteris]] un uzcelta baroka [[Viļānu katoļu baznīca|Sv. Ercenģeļa Miķeļa baznīca]]. Pēc 1830. gada Polijas [[Novembra sacelšanās]] Krievijas varas iestādes klosteri slēdza, tomēr bernardieši Viļānus pilnīgi pameta tikai 1848. gadā. Bernardieši Viļānos no 1826. gada uzturēja draudzes skolu, viņiem bija sava bibliotēka ar 463 garīga satura grāmatām latīņu un poļu valodā.       Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmās dalīšanas]] Latgalei nonākot [[Krievijas impērija]]s sastāvā, Rīgas — Rēzeknes tirdzniecības ceļa malā Viļāni sāka veidoties par [[miests|miestu]], kura uzplaukumu veicināja Janovsku dzimta, kas šeit uzcēla lielu ādas fabriku. Muižā bija arī divi kaļķu cepļi, alus brūži, ķieģeļu fabrika, dzirnavas un krogi. Šīs dzimtas saimnieciskā ietekme Viļānos saglabājās līdz 1940. gadam, kad pēdējo muižnieku Janovs[...]



Viļānu vidusskola

Fri, 24 Mar 2017 23:27:32 GMT

‎Skolas vēsture ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 23.27 113. rindiņa: 113. rindiņa:   1944. gada beigās Viļānos darbojās divas skolas - latviešu septiņgadīgā skola, kuru vadīja Emīlija Taukule un krievu septiņgadīgā skola, kur direktora pienākumus pildīja Pāvels Astratovs, bet pēc tam viņa vietā tika nozīmēts Aleksejs Siliņevičs. Sākot no 1948. gada skolām tika izveidotas 8. klases. 1949. gadā pie Viļānu latviešu tika nokomplektētas 9 latviešu un 9 krievu klases. Tās abas atradās t.s. "Sarkanajā" skolas mājā līdz 1949.gada 1.decembrim, kad tika atjaunota Pārupes skolas ēka – bijušās muižas nams. Ar 1.decembri tika apstiprināta Viļānu vidusskola.{{nz}}   1944. gada beigās Viļānos darbojās divas skolas - latviešu septiņgadīgā skola, kuru vadīja Emīlija Taukule un krievu septiņgadīgā skola, kur direktora pienākumus pildīja Pāvels Astratovs, bet pēc tam viņa vietā tika nozīmēts Aleksejs Siliņevičs. Sākot no 1948. gada skolām tika izveidotas 8. klases. 1949. gadā pie Viļānu latviešu tika nokomplektētas 9 latviešu un 9 krievu klases. Tās abas atradās t.s. "Sarkanajā" skolas mājā līdz 1949.gada 1.decembrim, kad tika atjaunota Pārupes skolas ēka – bijušās muižas nams. Ar 1.decembri tika apstiprināta Viļānu vidusskola.{{nz}}     − 1952. gadā Viļānos tika uzcelta jauna četrstāvu vidusskolas ēka Rēzeknes ielā. Viļānu vidusskola dibināta 1953.gada 7. februārī ar toreizējā [[Viļānu rajons|Viļānu rajona]] IK lēmumu.ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vilanuvidusskola.blogspot.com/p/informacija-par-izglitibas-iestadi.html |title=Viļānu skolas mājas lapa |accessdate={{dat|2017|03|25||bez}}}} 1953.gada 15. februārī Viļānu vidusskolai tika pievienota krievu skola, līdz ar to krasi palielinājās skolēnu skaits, kurš pārsniedza 1200 skolēnus un mācību darbs notika divās maiņās, bet sākot ar 1953. gadu skolas ēkas 4. stāvā savu darbu uzsāka Viļānu strādnieku vakara vidusskola. 1968.gadā skolai tika uzbūvēta sporta zāle, 1972.gadā - vecā piebūve, bet 1984.gadā - jaunā piebūve. Ar 1964. gadu skolā tika izvērsta skolēnu apmācība lauksaimniecības specialitātēs: lauksaimniecības mehanizācija, šūšana, elektrifikācija, ražošanas prakse, celtniecības pamati u.c. Ar [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] TDK IK lēmumu no 1990.gada 1.septembra skola pārgāja vietējās pašvaldības – Viļānu pilsētas domes saimnieciski administratīvajā pakļautībā, paliekot Rēzeknes rajona Izglītības pārvaldes metodiski pedagoģiskajā pakļautībā. + 1952. gadā Viļānos tika uzcelta jauna četrstāvu vidusskolas ēka Rēzeknes ielā. Viļānu vidusskola dibināta 1953.gada 7. februārī ar toreizējā [[Viļānu rajons|Viļānu rajona]] IK lēmumu.{{Tīmekļa atsauce |url=http://vilanuvidusskola.blogspot.com/p/informacija-par-izglitibas-iestadi.html |title=Viļānu skolas mājas lapa |accessdate={{dat|2017|03|25||bez}}}} 1953.gada 15. februārī Viļānu vidusskolai tika pievienota krievu skola, līdz ar to krasi palielinājās skolēnu skaits, kurš pārsniedza 1200 skolēnus un mācību darbs notika divās maiņās, bet sākot ar 1953. gadu skolas ēkas 4. stāvā savu darbu uzsāka Viļānu strādnieku vakara vidusskola. 1968.gadā skolai tika uzbūvēta sporta zāle, 1972.gadā - vecā piebūve, bet 1984.gadā - jaunā piebūve. Ar 1964. gadu skolā tika izvērsta skolēnu apmācība lauksaimniecības specialitātēs: lauksaimniecības mehanizācija, šūšana, elek[...]



Viļāni

Fri, 24 Mar 2017 23:26:40 GMT

‎Vēsture ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 23.26 (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) 43. rindiņa: 43. rindiņa:       == Vēsture ==   == Vēsture == − {{noformējums+}} + − Pirmo reizi Viļāni minēti 1495. gadā nomas līgumā ar nosakumu ''Wielona'', ko ar savu parakstu un zīmogu apstiprināja Livonijas ordeņa mestrs [[Valters Pletenbergs]], slēdzot līgumu par lēņa tiesībām ar feodāli [[Jānis de LoI|Jāni de LoI]]{{fact}}. Zemi līdz ar latgaļu zemniekiem tajā izlēņoja vasaļiem, pieprasot nodevas, klaušas un arī karavīrus. 1507. gadā muiža, kas bija viena no lielākajām Latgalē, pārgāja Overlaku dzimtas rokās, kuri novadā saimniekoja līdz 1603. gadam, kad Polijas karalis [[Sigismunds III Vāsa]] Overlaku kā neuzticamu no Viļāniem padzina.Kad vācu kundzību nomainīja poļu-lietuviešu (1561.-1772. g.) valdīšana, Viļāni tika dēvēti par Wielony, poļu muiža tika nodota T. Dombrovam, kas to savukārt nodeva Bergu senās dinastijas pārstāvim L. Ofenbergam. Šās ģimenes valdījumā Viļāni palika līdz 1731. gadam, kad muižu pārņēma Latgalē ietekmīgi muižnieku dzimtas pārstāvji — brāļi I. un J. Riki. 1752. gadā Viļānu muižu ieguva M. Riks, kas bija arī [[Inflantija]]s vaivads. + Pirmo reizi Viļāni (vēsturiski {{val|de|Welonen}} un {{val|pl|Wielony}}) minēti 1495. gadā nomas līgumā ar nosakumu ''Wielona'', ko ar savu parakstu un zīmogu apstiprināja Livonijas ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs (ordeņa mestrs)|Valters Pletenbergs]], slēdzot līgumu par lēņa tiesībām ar feodāli [[Jānis de Loe|Jāni de Loi]]{{fact}}. Zemi līdz ar latgaļu zemniekiem tajā izlēņoja vasaļiem, pieprasot nodevas, klaušas un karavīrus. 1507. gadā muiža, kas bija viena no lielākajām Latgalē, pārgāja Overlaku dzimtas rokās, kuri novadā saimniekoja līdz 1603. gadam, kad Polijas karalis [[Sigismunds III Vāsa]] Overlaku kā neuzticamu no Viļānus atņēma. − Latgalei nonākot [[Krievijas impērija]]s sastāvā, Rīgas — Rēzeknes tirdzniecības ceļa malā Viļāni sāka veidoties par miestu, kura uzplaukumu veicināja Janovsku dzimta, kas uzcēla lielu ādas fabriku. Muižā bija arī divi kaļķu cepļi, alus brūži, ķieģeļu fabrika, dzirnavas un krogi. Šīs dzimtas saimnieciskā ietekme Viļānos saglabājās līdz 1940. gadam, kad pēdējo muižnieku Janovsku atvasi Julianu (jaunāko) padomju okupācijas iestādes 1941. gada martā deportēja. Darbojās arī linu vērpšanas un linu aušanas fabrika (vairāk nekā 200 strādnieku 1869. g.). Iedzīvotāji nodarbojās galvenokārt ar sīktirdzniecību un amatniecību. 1852. gadā Viļānus jau dēvēja par miestu, bet miesta tiesības tam piešķirtas 1862. gadā. Viļānos bija vairākas tirgotavas, noliktavas, divstāvu mūra Baltais krogs (kādreiz zirgu pasta stacija), maizes un Baraku ceptuves. Viļānu uzplaukumu apturēja 1. pasaules karš. Kara sākumā ādu fabrika, kas ražoja produkciju armijas vajadzībām, tika evakuēta uz Krieviju, kur arī palika. 1919. gadā Viļāni bija [[Boļševiki|lielinieku]] varā. 1920. gada 11. janvārī tie no Viļāniem tika padzīti. Tikai pēc Latvijas valsts nodibināšanas Viļāni sāka atdzīvoties. [[Latvijas vēsture|Neatkarīgās Latvijas]] laikā pēc agrārreformas miestam pievienoja zemes piegriezumu, tā izveidojot jaunu apbūves gabalu. Kad 1928. gadā Viļāniem piešķīra pilsētas tiesības, tiem jau piederēja 163 ha zemes un uz tās atradās 65 tirdzniecības uzņēmumi. 1932. g[...]



Latvijas agrārreforma

Fri, 24 Mar 2017 23:21:38 GMT

Pāradresē uz Agrārā reforma Latvijā

Jauna lapa

#REDIRECT [[Agrārā reforma Latvijā]]



Viļānu vidusskola

Fri, 24 Mar 2017 23:07:24 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 23.07 21. rindiņa: 21. rindiņa:   |denomination =   |denomination =   |patron =   |patron = − |established = dažādos avotos - 1949. gads?/1952. gadā?/1953. gadā? + |established = 1953. gads   |approx =   |approx =   |founded =   |founded = 113. rindiņa: 113. rindiņa:   1944. gada beigās Viļānos darbojās divas skolas - latviešu septiņgadīgā skola, kuru vadīja Emīlija Taukule un krievu septiņgadīgā skola, kur direktora pienākumus pildīja Pāvels Astratovs, bet pēc tam viņa vietā tika nozīmēts Aleksejs Siliņevičs. Sākot no 1948. gada skolām tika izveidotas 8. klases. 1949. gadā pie Viļānu latviešu tika nokomplektētas 9 latviešu un 9 krievu klases. Tās abas atradās t.s. "Sarkanajā" skolas mājā līdz 1949.gada 1.decembrim, kad tika atjaunota Pārupes skolas ēka – bijušās muižas nams. Ar 1.decembri tika apstiprināta Viļānu vidusskola.{{nz}}   1944. gada beigās Viļānos darbojās divas skolas - latviešu septiņgadīgā skola, kuru vadīja Emīlija Taukule un krievu septiņgadīgā skola, kur direktora pienākumus pildīja Pāvels Astratovs, bet pēc tam viņa vietā tika nozīmēts Aleksejs Siliņevičs. Sākot no 1948. gada skolām tika izveidotas 8. klases. 1949. gadā pie Viļānu latviešu tika nokomplektētas 9 latviešu un 9 krievu klases. Tās abas atradās t.s. "Sarkanajā" skolas mājā līdz 1949.gada 1.decembrim, kad tika atjaunota Pārupes skolas ēka – bijušās muižas nams. Ar 1.decembri tika apstiprināta Viļānu vidusskola.{{nz}}     − 1952. gadā Viļānos tika uzcelta jauna četrstāvu vidusskolas ēka Rēzeknes ielā. Viļānu vidusskola dibināta 1953.gada 7. februārī ar toreizējā [[Viļānu rajons|Viļānu rajona]] IK lēmumu. 1953.gada 15. februārī Viļānu vidusskolai tika pievienota krievu skola, līdz ar to krasi palielinājās skolēnu skaits, kurš pārsniedza 1200 skolēnus un mācību darbs notika divās maiņās, bet sākot ar 1953. gadu skolas ēkas 4. stāvā savu darbu uzsāka Viļānu strādnieku vakara vidusskola. 1968.gadā skolai tika uzbūvēta sporta zāle, 1972.gadā - vecā piebūve, bet 1984.gadā - jaunā piebūve. Ar 1964. gadu skolā tika izvērsta skolēnu apmācība lauksaimniecības specialitātēs: lauksaimniecības mehanizācija, šūšana, elektrifikācija, ražošanas prakse, celtniecības pamati u.c. Ar [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] TDK IK lēmumu no 1990.gada 1.septembra skola pārgāja vietējās pašvaldības – Viļānu pilsētas domes saimnieciski administratīvajā pakļautībā, paliekot Rēzeknes rajona Izglītības pārvaldes metodiski pedagoģiskajā pakļautībā. + 1952. gadā Viļānos tika uzcelta jauna četrstāvu vidusskolas ēka Rēzeknes ielā. Viļānu vidusskola dibināta 1953.gada 7. februārī ar toreizējā [[Viļānu rajons|Viļānu rajona]] IK lēmumu.ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vilanuvidusskola.blogspot.com/p/informacija-par-izglitibas-iestadi.html |title=Viļānu skolas mājas lapa |accessdate={{dat|2017|03|25||bez}}}} 1953.gada 15. februārī Viļānu vidusskolai tika pievienota krievu skola, līdz ar to krasi palielinājās skolēnu skaits, kurš pārsniedza 1200 skolēnus un mācību darbs notika divās maiņās, bet sākot [...]



Diskusija:Viļānu vidusskola

Fri, 24 Mar 2017 22:57:23 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 22.57
4. rindiņa: 4. rindiņa:
 
:Piekrītu, tāda informācija nav diez ko enciklopēdiska. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 24. marts, plkst. 21.41 (EET)
 
:Piekrītu, tāda informācija nav diez ko enciklopēdiska. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 24. marts, plkst. 21.41 (EET)
 
::Informācija taps stipri rediģēta. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 24. marts, plkst. 23.07 (EET)
 
::Informācija taps stipri rediģēta. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 24. marts, plkst. 23.07 (EET)
  +
:::Kā ir? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 25. marts, plkst. 00.57 (EET)



Viļānu vidusskola

Fri, 24 Mar 2017 22:55:41 GMT

‎Ārējās saites ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 22.55 (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) 21. rindiņa: 21. rindiņa:   |denomination =   |denomination =   |patron =   |patron = − |established = 1953. gadā + |established = dažādos avotos - 1949. gads?/1952. gadā?/1953. gadā?   |approx =   |approx =   |founded =   |founded = 60. rindiņa: 60. rindiņa:   |enrollment =   |enrollment =   |enrollment_as_of =   |enrollment_as_of = − |pupils = ~500 + |pupils = 528 (2013/2014)   |grade1 =   |grade1 =   |grade2 =   |grade2 = 107. rindiņa: 107. rindiņa:   '''Viļānu vidusskola ''' ir 1953. gadā dibināta vispārizglītojoša vidusskola [[Viļāni|Viļānos]]. Mācību procesā tiek realizētas 11 izglītības programmas gan latviešu, gan krievu valodā.   '''Viļānu vidusskola ''' ir 1953. gadā dibināta vispārizglītojoša vidusskola [[Viļāni|Viļānos]]. Mācību procesā tiek realizētas 11 izglītības programmas gan latviešu, gan krievu valodā.     − == Vēsture == + == Skolas vēsture ==     − *Uzsākot 1944./45.m.g. Viļānos darbojās divas skolas: latviešu 7 gadīgā skola, kuru vadīja Emīlija Taukule un krievu 7 gadīgā skola, kur sākumā direktora pienākumus pildīja Pāvels Astratovs, bet pēc tam viņa vietā tika nozīmēts Aleksejs Siliņevičs. + 1826. gadā Viļānos tika nodibināta [[draudzes skola]], kurā tika uzņemti 15 zēni{{Tīmekļa atsauce |url=http://skaties.lv/zinas/novados/vilanu-vidusskolas-bagatiba-skoleni-un-pedagogi/ |title=skaties.lv |accessdate={{dat|2017|03|25||bez}}}}. Starp pasaules kariem pilsētā darbojās latviešu, krievu un ebreju skolas{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vilani.lv/lv/vilanu-pilseta-1 |title=Viļānu novada mājaslapa |accessdate={{dat|2017|03|25||bez}}}}. − *Ar 1948./49.m.g. pie latviešu un krievu skolām tika izveidotas 8. klases. 1949./50.m.g. pie Viļānu latviešu skolas tika nokomplektētas 9 latviešu un 9 krievu klases. Tās abas atradās ''Sarkanajā'' skolas mājā līdz 1949.gada 1.decembrim, kad tika atjaunota Pārupes skolas ēka – bijušās muižas nams. Ar 1.decembri tika apstiprināta Viļānu vidusskola. + − *1953.gada 15. februārī Viļānu vidusskolai tika pievienota krievu skola, līdz ar to krasi palielinājās skolēnu skaits, kurš pārsniedza 1200 skolēnus un mācību darbs notika divās maiņās, bet sākot ar 1953./54.m.g. skolas ēkas 4.stāvā savu darbu uzsāka Viļānu strādnieku vakara vidusskola. + 1944. gada beigās Viļānos darbojās divas skolas - latviešu septiņgadīgā skola, kuru vadīja Emīlija Taukule un krievu septiņgadīgā skola, kur direktora pienākumus pildīja Pāvels Astratovs, bet pēc tam viņa vietā tika nozīmēts Aleksejs Siliņevičs. Sākot no 1948. gada skolām tika izveidotas 8. klases. 1949. gadā pie Viļānu latviešu tika nokomplektētas 9 latviešu un 9 k[...]



Dalībnieka diskusija:Monsieurbecker

Fri, 24 Mar 2017 22:15:23 GMT

MBq pārvietoja lapu Dalībnieka diskusija:Monsieurbecker uz Dalībnieka diskusija:Xtextexte Automatically moved page while renaming the user "Monsieurbecker" to "Xtextexte"

Jauna lapa

{{Template:Welcome-body|realName=|name=Monsieurbecker}}

-- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 07:58, 16 augustā, 2012 (UTC)



Dalībnieks:Monsieurbecker

Fri, 24 Mar 2017 22:15:16 GMT

MBq renamed user Monsieurbecker (0 edit) to Xtextexte Per request on dewiki




Viļānu vidusskola

Fri, 24 Mar 2017 22:12:21 GMT

Rādīt izmaiņas



Diskusija:Selonija

Fri, 24 Mar 2017 21:33:44 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 21.33 (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) 40. rindiņa: 40. rindiņa:       ::::::Nezinu kā Jums, bet man visbīstamākais liekas tas, ka šis lietotājs ievietoja attiecīgo tekstu ar visu atsauci, bet pēc tam vairāki Wikipedia administratori, šķiet, bez jebkādas pārbaudes, metās aizstāvēt šīs informācijas saglabāšanu. Neviens pat nepainteresējās par citētās, taču citu lietotāju apšaubītās informācijas atbilstību avotam. Nez vai tas veicina Latvijas sabiedrības uzticēšanos Wikipedia un nez vai šo gadījumu nevajadzētu darīt zināmu plašākai sabiedrībai...--[[Special:Contributions/91.105.104.236|91.105.104.236]] 2017. gada 5. janvāris, plkst. 23.02 (EET)   ::::::Nezinu kā Jums, bet man visbīstamākais liekas tas, ka šis lietotājs ievietoja attiecīgo tekstu ar visu atsauci, bet pēc tam vairāki Wikipedia administratori, šķiet, bez jebkādas pārbaudes, metās aizstāvēt šīs informācijas saglabāšanu. Neviens pat nepainteresējās par citētās, taču citu lietotāju apšaubītās informācijas atbilstību avotam. Nez vai tas veicina Latvijas sabiedrības uzticēšanos Wikipedia un nez vai šo gadījumu nevajadzētu darīt zināmu plašākai sabiedrībai...--[[Special:Contributions/91.105.104.236|91.105.104.236]] 2017. gada 5. janvāris, plkst. 23.02 (EET)   +   + :::::::Kaisu pelnus uz galvas, sanācis kļūdīties ar Ozola un Kalniņa piederību. Man kā neiesvaidītam vērotājam no malas reizēm jūk nosaukumi, kas protams nav iedomājams tos driļļājot diendienā. Tikmēr nevaru piekrist Ezergaiļa teiktā traktējumam par korporāciju, un konkrēti Selonija, lomu (vai tās neesamību) holokausta īstenošanā.   +   + :::::::"It is, however, a historical fact that Arajs' connections with the korporeli, especially Lettonia, managed to attract numerous fraternity men to his commando. While it is true that the membership of the fraternities was heterogeneous, in general they had affinities with the right and to a degree were also anti-Semitic. The Perkonkrusts originated in the Selonija fraternity." (48. lpp.)   +   + :::::::"Perhaps Celmins' success, to the degree he was successful, can be attributed to his ability to propagandize his cause within the student fraternities, especially Selonija. It was mandated that all members of Selonija join Perkonkrusts;" (81. lpp.)   +   + :::::::"The writers, editors, and publishers, almost to a man came from the Perkonkrusts. And if they did not come from the Perkonkrusts they came from fraternities, or from the circle of Arveds Bergs. The sociology of the members of the killing commandos, although it is linked with the fraternities, has more elaborate causes and roots." (102. lpp.)   +   + :::::::(par pievienošanos Arāja komandai) "No doubt, fraternity connections attracted many." (103. lpp.)   +   + :::::::"In the very early stages of the formation of the unit, Arajs used his social contacts, especially within the student fraternity circles." (105. lpp.)   +   + :::::::"the SD tapped deeply into the highest ranks of Latvian society: the student fraternities. The participation [...]



Vikipēdija:Kopienas portāls

Fri, 24 Mar 2017 21:21:05 GMT

‎Par skolu projektu: jauna sadaļa ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 21.21 390. rindiņa: 390. rindiņa:   ==Wikimania 2017 scholarship programme==   ==Wikimania 2017 scholarship programme==   Following the tradition of previous years, Wikimedia Polska Association has launched the ’’’Wikimania 2017’’’ scholarship programme. One international scholarship will be awarded this year, for the conference which will take place in Montreal, Canada, August 9-13. If you meet the requirements described in the [[:pl:chapter:UZ 2017-15/załącznik/en|ruleset]], you may submit your application by April 7, 2017 to the email address provided in the ruleset. With kind regards, [[Dalībnieks:Wojciech Pędzich|Wojciech Pędzich]] ([[Dalībnieka diskusija:Wojciech Pędzich|diskusija]]) 2017. gada 21. marts, plkst. 19.50 (EET)   Following the tradition of previous years, Wikimedia Polska Association has launched the ’’’Wikimania 2017’’’ scholarship programme. One international scholarship will be awarded this year, for the conference which will take place in Montreal, Canada, August 9-13. If you meet the requirements described in the [[:pl:chapter:UZ 2017-15/załącznik/en|ruleset]], you may submit your application by April 7, 2017 to the email address provided in the ruleset. With kind regards, [[Dalībnieks:Wojciech Pędzich|Wojciech Pędzich]] ([[Dalībnieka diskusija:Wojciech Pędzich|diskusija]]) 2017. gada 21. marts, plkst. 19.50 (EET)   +   + == Par skolu projektu ==   +   + Projekta [[Vikiprojekts:Latvijas skolas|Latvijas skolas]] ietvaros ir izveidoti raksti par vairākiem desmitiem Latvijas skolu. Projekta ietvaros vairāki studenti ir izveidojuši rakstus par tām skolām, kuras ir iesūtījušas materiālus. Dažkārt materiāli ir ''copy-paste'' no mājaslapām, dažkārt tie ir pārlieku reklāmistiski, neenciklopēdiski un/vai detalizēti. Apsolos pamazām normalizēt (manas sapratnes robežās) šo skolu rakstus. Kopienai paldies par iecietību un pacietību. Apmēram pēc mēneša būs vēl. Mērķis ir visas skolas. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 24. marts, plkst. 23.21 (EET) [...]



Dorothea Vīrere

Fri, 24 Mar 2017 21:11:51 GMT

‎Pasaules čempionāts ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 21.11 50. rindiņa: 50. rindiņa:   |-   |-   |align=left |{{flagicon|GER}} [[2012. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2012 Rūpoldinga]]   |align=left |{{flagicon|GER}} [[2012. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2012 Rūpoldinga]]   + | 41. vieta   + | 61. vieta   + | -   + | -   + | 12. vieta   + | -   + |-   + | align=left |{{flagicon|CZE}} [[2013. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2013 Nove Mesto]]   + | 58. vieta   + | 21. vieta   + | 30. vieta   + | -   + | style="background:#cfaa88;"| '''Bronza'''   + | 4. vieta   |}   |} [...]



Diskusija:Viļānu vidusskola

Fri, 24 Mar 2017 21:07:48 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 21.07 3. rindiņa: 3. rindiņa:   Tā kā dalībnieks darbojas [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikiprojekts:Latvijas_skolas Vikiprojekts:Latvijas_skolas] ietvaros, jautāšu {{ping|Feens}} - vai skolu realizētās izglītības programmas ar visiem kodiem un pulciņu saraksti ar vadītāju un skolēnu uzskaitījumu (šeit un dažās citās projekta dalībnieku veidotajās lapās) ir nozīmīga un Vikipēdijai vajadzīga informācija? Kas to atjaunos, kad pulciņu X slēgs, pulciņu Y vairs nevadīs skolotāja Bērziņa, bet pulciņā Z būs nevis 21, bet 11 dalībnieki? Otra lieta - šādi veidoti raksti viens no otra maz atšķiras. --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 24. marts, plkst. 20.55 (EET)   Tā kā dalībnieks darbojas [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikiprojekts:Latvijas_skolas Vikiprojekts:Latvijas_skolas] ietvaros, jautāšu {{ping|Feens}} - vai skolu realizētās izglītības programmas ar visiem kodiem un pulciņu saraksti ar vadītāju un skolēnu uzskaitījumu (šeit un dažās citās projekta dalībnieku veidotajās lapās) ir nozīmīga un Vikipēdijai vajadzīga informācija? Kas to atjaunos, kad pulciņu X slēgs, pulciņu Y vairs nevadīs skolotāja Bērziņa, bet pulciņā Z būs nevis 21, bet 11 dalībnieki? Otra lieta - šādi veidoti raksti viens no otra maz atšķiras. --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 24. marts, plkst. 20.55 (EET)   :Piekrītu, tāda informācija nav diez ko enciklopēdiska. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 24. marts, plkst. 21.41 (EET)   :Piekrītu, tāda informācija nav diez ko enciklopēdiska. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 24. marts, plkst. 21.41 (EET)   + ::Informācija taps stipri rediģēta. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 24. marts, plkst. 23.07 (EET) [...]



Dorothea Vīrere

Fri, 24 Mar 2017 21:05:10 GMT

‎Pasaules čempionāts ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 21.05 (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) 28. rindiņa: 28. rindiņa:   | 6. vieta   | 6. vieta   | style="background:#cfaa88;"| '''Bronza'''   | style="background:#cfaa88;"| '''Bronza'''   + |}   +   + === Pasaules čempionāts ===   + {| class="wikitable" style="text-align: center;"   + |- "   + !Posms   + !style="text-align:center; width:70px;"|Individuālā distance   + !style="text-align:center; width:70px;"|Sprints   + !style="text-align:center; width:70px;"|Iedzīšana   + !style="text-align:center; width:70px;"|Masu starts   + !style="text-align:center; width:70px;"|Stafete   + !style="text-align:center; width:70px;"|Jauktā stafete   + |-   + |align=left |{{flagicon|RUS}} [[2011. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2011 Hantimansijska]]   + | -   + | 28. vieta   + | 9. vieta   + | 21. vieta   + | 4. vieta   + | -   + |-   + |align=left |{{flagicon|GER}} [[2012. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2012 Rūpoldinga]]   |}   |} [...]



2017.gada Eirovīzijas koris

Fri, 24 Mar 2017 20:46:20 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 20.46 2. rindiņa: 2. rindiņa:   == Vieta ==   == Vieta ==   2017.gada 14.februārī tika paziņots, ka konkurss notiks [[Rīga|Rīgā]], [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]].   2017.gada 14.februārī tika paziņots, ka konkurss notiks [[Rīga|Rīgā]], [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]].   + [[Attēls:Arēna Rīga naktī. Arena Riga at night - panoramio.jpg|thumb|Arēna Rīga - 2017.gada Eirovīzijas kora norises vieta]]   +   == Dalībvalstis ==   == Dalībvalstis == − [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Latvija]], [[Slovēnija]] un [[Ungārija]]. + {| class="wikitable"   + !Nr.   + !Dalībvalsts   + !Koris   + !Dziesma   + !Vieta   + !Punkti   + |-   + |   + |Austrija   + |Hardchor Linz   + |''tiks paziņots''   + |   + |   + |-   + |   + |Beļģija   + |Las Pastoreaux   + |''tiks paziņots''   + |   + |   + |-   + |   + |Dānija   + |Orhūsas Akadēmiskais koris   + |''tiks paziņots''   + |   + |   + |-   + |   + |Igaunija   + |Igauņu TV meiteņu koris   + |''tiks paziņots''   + |   + |   + |-   + |   + |Vācija   + |Jazzchor Freiburg   + |''tiks paziņots''   + |   + |   + |-   + |   + |Latvija   + |''2017.gada 29.aprīlī''   + |''2017.gada 29.aprīlī''   + |   + |   + |-   + |   + |Slovēnija   + |Carmen Manet   + |''tiks paziņots''   + |   + |   + |-   + |   + |Ungārija   + |Bēla Bartoka Vīriešu koris   + |''tiks paziņots''   + |   + |   + |}   == Atsauces ==   == Atsauces ==   * https://eurovoix.com/2017/02/14/choir-year-2017-details-released-later-month/   * https://eurovoix.com/2017/02/14/choir-year-2017-details-released-later-month/ [...]



Dorothea Vīrere

Fri, 24 Mar 2017 20:45:21 GMT

‎Olimpiskās spēles ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 20.45 (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) 7. rindiņa: 7. rindiņa:   | biatlona valsts pārstāvēšana = [[Itālija]]   | biatlona valsts pārstāvēšana = [[Itālija]]   }}   }} − '''Dorothea Vīrere''' (dzimusi 3. aprīlī 1990) ir [[Itālija]]s [[Biatlons|Biatloniste]]. + '''Dorothea Vīrere''' (dzimusi 3. aprīlī 1990) ir [[Itālija]]s [[Biatlons|Biatloniste]]. Vīrere ir arī slēpojusi [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā biatlonā]].   +   + == Sasniegumi ==   + === Olimpiskās spēles ===   + {| class="wikitable" style="text-align: center;"   + |- "   + !Posms   + !style="width:70px;"|Individuālā distance   + !style="width:70px;"|Sprints   + !style="width:70px;"|Iedzīšanas sprints   + !style="width:70px;"|Masu starts   + !style="width:70px;"|Stafete   + !style="width:70px;"|Jauktā stafete   + |-   + | align=left |{{flagicon|RUS}} [[Biatlons 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014 Soči]]   + | DNS   + | 6. vieta   + | 17. vieta   + | 26. vieta   + | 6. vieta   + | style="background:#cfaa88;"| '''Bronza'''   + |} [...]



European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (2017)

Fri, 24 Mar 2017 20:34:23 GMT

‎1. vietas dziesmu saraksts ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 20.34 48. rindiņa: 48. rindiņa:   | Something Just Like This   | Something Just Like This   |-   |- − | [[24. marts]] || || + | [[24. marts]] || The Chainsmokers feat. Coldplay   + | Something Just Like This   |-   |-   | [[31. marts]] || ||   | [[31. marts]] || || [...]



2017.gada Eirovīzijas koris

Fri, 24 Mar 2017 20:32:56 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 20.32 1. rindiņa: 1. rindiņa: − 2017.gada Eirovīzijas koris būs pirmā šāda veida Eirovīzijas sacensība, kura norisināsies 2017.gada 22.jūlijā Arēnā Rīga, Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Konkursu vadīs Latvijas Televīzija un Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs. + 2017.gada Eirovīzijas koris būs pirmais šāda veida [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] sacensības Eirovīzijas gada koris konkurss, kurš norisināsies 2017.gada 22.jūlijā [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]], [[Latvija|Latvijas]] galvaspilsētā [[Rīga|Rīgā]]. Konkursu vadīs [[Latvijas Televīzija]] un [[Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs]].   == Vieta ==   == Vieta == − 2017.gada 14.februārī tika paziņots, ka konkurss notiks Rīgā, Arēnā Rīga. + 2017.gada 14.februārī tika paziņots, ka konkurss notiks [[Rīga|Rīgā]], [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]].   == Dalībvalstis ==   == Dalībvalstis ==   [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Latvija]], [[Slovēnija]] un [[Ungārija]].   [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Latvija]], [[Slovēnija]] un [[Ungārija]]. [...]



Dorothea Vīrere

Fri, 24 Mar 2017 20:30:55 GMT

ievads

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 20.30
7. rindiņa: 7. rindiņa:
 
| biatlona valsts pārstāvēšana = [[Itālija]]
 
| biatlona valsts pārstāvēšana = [[Itālija]]
 
}}
 
}}
  +
'''Dorothea Vīrere''' (dzimusi 3. aprīlī 1990) ir [[Itālija]]s [[Biatlons|Biatloniste]].



2017.gada Eirovīzijas koris

Fri, 24 Mar 2017 20:30:43 GMT

Uzlabotais raksts ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 24. marts, plkst. 20.30 1. rindiņa: 1. rindiņa:   + 2017.gada Eirovīzijas koris būs pirmā šāda veida Eirovīzijas sacensība, kura norisināsies 2017.gada 22.jūlijā Arēnā Rīga, Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Konkursu vadīs Latvijas Televīzija un Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.   + == Vieta ==   + 2017.gada 14.februārī tika paziņots, ka konkurss notiks Rīgā, Arēnā Rīga.   + == Dalībvalstis ==   + [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Latvija]], [[Slovēnija]] un [[Ungārija]].   + == Atsauces ==   + * https://eurovoix.com/2017/02/14/choir-year-2017-details-released-later-month/   + * http://eurovisionchoir.tv/ebu-launches-eurovision-choir-year/   + * http://eurovisionchoir.tv/questions-answers/ [...]