Subscribe: Wikipedia - Pēdējās izmaiņas [lv]
http://lv.wikipedia.org/w/wiki.phtml?title=Special:Recentchanges&feed=rss
Added By: Feedage Forager Feedage Grade B rated
Language: Latvian
Tags:
februāris plkst  februāris  gada februāris  gada  gadā  latvijas  ref  rindiņa rindiņa  rindiņa  senāka versija  versija   
Rate this Feed
Rate this feedRate this feedRate this feedRate this feedRate this feed
Rate this feed 1 starRate this feed 2 starRate this feed 3 starRate this feed 4 starRate this feed 5 star

Comments (0)

Feed Details and Statistics Feed Statistics
Preview: Wikipedia - Pēdējās izmaiņas [lv]

Vikipēdija - Pēdējās izmaiņas [lv]



Sekojiet līdzi jaunākajām izmaiņām vikijā izmantojot šo barotni.



Last Build Date: Wed, 22 Feb 2017 06:17:35 GMT

 



Latvijas okupācija (1940)

Wed, 22 Feb 2017 06:10:36 GMT

‎Okupācijas varas izveidošana ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 22. februāris, plkst. 06.10 100. rindiņa: 100. rindiņa:   [[Attēls:Višinskis ar Kirhenšteinu 1940.jpg|thumb|280px|A. Višinskis ar atlasīto Latvijas Ministru prezidentu A. Kirhenšteinu Rīgas dzelzceļa stacijā 1940. gada jūnijā.]]   [[Attēls:Višinskis ar Kirhenšteinu 1940.jpg|thumb|280px|A. Višinskis ar atlasīto Latvijas Ministru prezidentu A. Kirhenšteinu Rīgas dzelzceļa stacijā 1940. gada jūnijā.]]   [[Attēls:Kirhenšteins un Dambītis Kara skolas izlaidumā 1940.jpg|thumb|280px|"Tautas valdības" Ministru Prezidents [[Kirhenšteins]] (vidū), armijas politiskais vadītājs [[Bruno Kalniņš|Kalniņš]] (pa kreisi) un kara ministrs [[Dambītis]] (labajā pusē) pēdējā [[Latvijas Kara skola]]s izlaidumā 1940. gada 27. jūlijā. Starp viņiem pēdējais karaskolas priekšnieks pulkvedis [[Konstantīns Mateuss]], kas 1941. gada 21. janvārī apcietināts un nošauts.]]   [[Attēls:Kirhenšteins un Dambītis Kara skolas izlaidumā 1940.jpg|thumb|280px|"Tautas valdības" Ministru Prezidents [[Kirhenšteins]] (vidū), armijas politiskais vadītājs [[Bruno Kalniņš|Kalniņš]] (pa kreisi) un kara ministrs [[Dambītis]] (labajā pusē) pēdējā [[Latvijas Kara skola]]s izlaidumā 1940. gada 27. jūlijā. Starp viņiem pēdējais karaskolas priekšnieks pulkvedis [[Konstantīns Mateuss]], kas 1941. gada 21. janvārī apcietināts un nošauts.]] − Vēsturnieki joprojām strīdas par Kārļa Ulmaņa uzvedības motīviem 1940. gada jūnija-jūlija dienās. Savā pēdējā radio uzrunā, kuru viņš 17. jūnija vakarā teica nu jau no PSRS armijas kontrolē pārņemtā radio, Ulmanis paziņoja, ka armijas ienākšana notiek ar valdības ziņu, aicināja visiem saglabāt mieru un noslēdza ar frāzi "Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās".[http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/10314-ko-sacija-valsts-prezidents-karlis-ulmanis-1940-gada-17-junija Ko sacīja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis 1940. gada 17. jūnijā] Realitātē, Latvija nonāca pilnīgā Sarkanās armijas varā, kas saskaņā ar 1907. gada ''Hāgas sauszemes kara konvencijas'' 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme.Meissner B. The Occupation of the Baltic States.., p. 443. [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Ulmaņa valdība]] zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, padomju armija un specdienesti. + Vēsturnieki joprojām strīdas par Kārļa Ulmaņa uzvedības iemesliem 1940. gada jūnija-jūlija dienās. Savā pēdējā radio uzrunā, kuru viņš 17. jūnija vakarā teica nu jau no PSRS armijas kontrolē pārņemtā radio, Ulmanis paziņoja, ka armijas ienākšana notiek ar valdības ziņu, aicināja visiem saglabāt mieru un noslēdza ar frāzi "Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās".[http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/10314-ko-sacija-valsts-prezidents-karlis-ulmanis-1940-gada-17-junija Ko sacīja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis 1940. gada 17. jūnijā] Realitātē, Latvija nonāca pilnīgā Sarkanās armijas varā, kas saskaņā ar 1907. gada ''Hāgas sauszemes kara konvencijas'' 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme.Meissner B. The Occupation of the Baltic States.., p. 443. [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Ulmaņa valdība]] zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, padomju armija un specdienesti. Ulmanis vēl mēnesi saglabāja formālo Valsts Prezidenta amatu, atrazdamies faktiskā mājas apcietinājumā [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] un parakstot visus Kirhenšteina valdības lēmumus. Ulmani 22. jūlijā arestēja [[NKVD]] un deportēja uz PSRS. (tas bija klajā pretrunā ar visām esošajām starptautiskajām tiesībām, t.sk. arī ar PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma 5. p[...]



Ni Šicjuņa

Wed, 22 Feb 2017 06:07:53 GMT

Pievienots 2017. gada Pasaules sieviešu šaha čempionāta rezultāts ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 22. februāris, plkst. 06.07 25. rindiņa: 25. rindiņa:   == Biogrāfija ==   == Biogrāfija ==   2015. gada jūlijā Ķīnas zonas turnīrā dalījusi 2.-3. vietu ar [[Džai Mo]] (uzvarējusi [[Taņa Džunji]]) un iekļuvusi 2017. gada Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas.[http://www.chessdom.com/wgm-zhongyi-tan-wins-2015-fide-zonal-3-5/ WGM Zhongyi Tan wins 2015 FIDE Zonal 3.5] Tā paša gada oktobrī [[Pekina|Pekinā]] uzvarējusi pirmajā Āzijas universitāšu šaha čempionātā.[http://en.chessbase.com/post/megaranto-ni-shiqun-dominate-asian-university-ch Megaranto, Ni Shiqun dominate Asian University Ch.] 2016. gadā [[Abū Dabī]] uzvarējusi Pasaules universitāšu šaha čempionātā.[http://gulfnews.com/sport/more-sport/gabuzyan-ni-shiqun-top-world-university-chess-1.1713714 Gabuzyan, Ni Shiqun top World University Chess]   2015. gada jūlijā Ķīnas zonas turnīrā dalījusi 2.-3. vietu ar [[Džai Mo]] (uzvarējusi [[Taņa Džunji]]) un iekļuvusi 2017. gada Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas.[http://www.chessdom.com/wgm-zhongyi-tan-wins-2015-fide-zonal-3-5/ WGM Zhongyi Tan wins 2015 FIDE Zonal 3.5] Tā paša gada oktobrī [[Pekina|Pekinā]] uzvarējusi pirmajā Āzijas universitāšu šaha čempionātā.[http://en.chessbase.com/post/megaranto-ni-shiqun-dominate-asian-university-ch Megaranto, Ni Shiqun dominate Asian University Ch.] 2016. gadā [[Abū Dabī]] uzvarējusi Pasaules universitāšu šaha čempionātā.[http://gulfnews.com/sport/more-sport/gabuzyan-ni-shiqun-top-world-university-chess-1.1713714 Gabuzyan, Ni Shiqun top World University Chess]   +   + 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas 1. kārtā uzvarējusi [[Lilita Mkrtčjana|Lilitu Mkrtčjanu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Valentīna Guņina|Valentīnu Guņinu]], 3. kārtā uzvarējusi [[Natālija Pogoņina|Natāliju Pogoņinu]], bet ceturtdaļfinālā zaudējusi [[Aleksandra Kosteņuka|Aleksandrai Kosteņukai]].[http://tehran2017.fide.com/en/main-page FIDE Women's World Chess Championship 2017]       Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2013. gadā Šicjuņai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2015. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.[http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8608466&title=WIM&pb=35 1st quarter PB 2013, Yerevan, ARM, 18-20 January 2013][http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8608466&title=WGM&pb=42 1st quarter Presidential Board Meeting, 26-29 April 2015, Chengdu, CHN]   Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2013. gadā Šicjuņai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2015. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.[http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8608466&title=WIM&pb=35 1st quarter PB 2013, Yerevan, ARM, 18-20 January 2013][http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8608466&title=WGM&pb=42 1st quarter Presidential Board Meeting, 26-29 April 2015, Chengdu, CHN] [...]



Antoaneta Stefanova

Wed, 22 Feb 2017 06:07:11 GMT

Pievienots 2017. gada Pasaules sieviešu šaha čempionāta rezultāts ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 22. februāris, plkst. 06.07 31. rindiņa: 31. rindiņa:   Kopš 1992. gada Bulgārijas izlases sastāvā 13 reizes piedalījusies [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] (1992-2016), tajā skaitā 2000. gadā spēlējusi vīriešu komandas sastāvā. Astoņas reizes Bulgārijas izlases sastāvā piedalījusies [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] (1999-2013), kuros individuālajā ieskaitē izcīnījusi sudraba (2009) un bronzas (2005) medaļas.   Kopš 1992. gada Bulgārijas izlases sastāvā 13 reizes piedalījusies [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] (1992-2016), tajā skaitā 2000. gadā spēlējusi vīriešu komandas sastāvā. Astoņas reizes Bulgārijas izlases sastāvā piedalījusies [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] (1999-2013), kuros individuālajā ieskaitē izcīnījusi sudraba (2009) un bronzas (2005) medaļas.     − 2016. gada jūnijā [[Rumānija|Rumānijā]] izcīnījusi trešo vietu Eiropas sieviešu šaha čempionātā.[http://chess-results.com/tnr214515.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&wi=984 European Individual Women's Chess Championship 2016] + 2016. gada jūnijā [[Rumānija|Rumānijā]] izcīnījusi trešo vietu Eiropas sieviešu šaha čempionātā.[http://chess-results.com/tnr214515.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&wi=984 European Individual Women's Chess Championship 2016] 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas 1. kārtā uzvarējusi [[Janjeta Marrero Lopesa|Janjetu Marrero Lopesu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Salome Melia|Salomi Melia]], 3. kārtā uzvarējusi [[Nino Hurcidze|Nino Hurcidzi]], bet ceturtdaļfinālā zaudējusi [[Anna Muzičuka|Annai Muzičukai]].[http://tehran2017.fide.com/en/main-page FIDE Women's World Chess Championship 2017]       == Atsauces ==   == Atsauces == [...]



Dzjui Veņdzjuņa

Wed, 22 Feb 2017 06:05:53 GMT

Pievienots 2017. gada Pasaules sieviešu šaha čempionāta rezultāts ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 22. februāris, plkst. 06.05 24. rindiņa: 24. rindiņa:       == Biogrāfija ==   == Biogrāfija == − Pirmos panākumus starptautiskajos šaha turnīros guvusi 2004. gadā, kad [[Beiruta|Beirutā]] izcīnījusi bronzas medaļu Āzijas sieviešu šaha čempionātā. 2006. gadā [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]] piedalījusies Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā 3. kārtā piekāpusies bijušajai Pasaules šaha čempionei [[Maija Čiburdanidze|Maijai Čiburdanidzei]].[http://www.mark-weeks.com/chess/a6wo$wix.htm 2006 FIDE Knockout Matches] 2008. gadā [[Naļčika|Naļčikā]] atkārtoti piedalījusies Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas, bet šoreiz 2. kārtā piekāpusies citai bijušajai Pasaules šaha čempionei [[Antoaneta Stefanova|Antoanetai Stefanovai]].[http://www.mark-weeks.com/chess/a8wo$wix.htm 2008 FIDE Knockout Matches] 2010. gadā uzvarējusi Ķīnas sieviešu šaha čempionātā.[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=6396 Wang Hao and Ju Wenjun Chinese Champions] Tajā pašā gadā vēlreiz piedalījusies Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas, taču šoreiz 4. kārtā zaudējusi [[Humpi Koneru]].[http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm 2010 FIDE Knockout Matches] 2013. gadā [[Universiāde|Universiādē]] [[Kazaņa|Kazaņā]] izcīnījusi zelta medaļu komandu vērtējumā un sudraba medaļu individuālajā vērtējumā. 2014. gadā [[Dzjansu]] otro reizi uzvarējusi Ķīnas sieviešu šaha čempionātā, kā arī kopā ar [[Hou Jifaņa]] dalījusi FIDE sieviešu šaha ''Grand Prix'' sērijas turnīrā [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]].[http://www.chessdom.com/fide-womens-grand-prix-in-sharjah-ju-wenjun-and-hou-yifan-share-first-place/ FIDE Women’s Grand Prix in Sharjah – Ju Wenjun and Hou Yifan share first place] + Pirmos panākumus starptautiskajos šaha turnīros guvusi 2004. gadā, kad [[Beiruta|Beirutā]] izcīnījusi bronzas medaļu Āzijas sieviešu šaha čempionātā. 2006. gadā [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]] piedalījusies Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā 3. kārtā piekāpusies bijušajai Pasaules šaha čempionei [[Maija Čiburdanidze|Maijai Čiburdanidzei]].[http://www.mark-weeks.com/chess/a6wo$wix.htm 2006 FIDE Knockout Matches] 2008. gadā [[Naļčika|Naļčikā]] atkārtoti piedalījusies Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas, bet šoreiz 2. kārtā piekāpusies citai bijušajai Pasaules šaha čempionei [[Antoaneta Stefanova|Antoanetai Stefanovai]].[http://www.mark-weeks.com/chess/a8wo$wix.htm 2008 FIDE Knockout Matches] 2010. gadā uzvarējusi Ķīnas sieviešu šaha čempionātā.[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=6396 Wang Hao and Ju Wenjun Chinese Champions] Tajā pašā gadā vēlreiz piedalījusies Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas, taču šoreiz 4. kārtā zaudējusi [[Humpi Koneru]].[http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm 2010 FIDE Knockout Matches] 2013. gadā [[Universiāde|Universiādē]] [[Kazaņa|Kazaņā]] izcīnījusi zelta medaļu komandu vērtējumā un sudraba medaļu individuālajā vērtējumā. 2014. gadā [[Dzjansu]] otro reizi uzvarējusi Ķīnas sieviešu šaha čempionātā, kā arī kopā ar [[Hou Jifaņa]] dalījusi pirmo vietu FIDE sieviešu šaha ''Grand Prix'' sērijas turnīrā [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]].[http://www.chessdom.[...]



Latvijas okupācija (1940)

Wed, 22 Feb 2017 05:53:47 GMT

‎Ārējās saites: papildināju ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 22. februāris, plkst. 05.53 171. rindiņa: 171. rindiņa:   * [http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/informacija-par-latvijas-vesturi/latvijas-okupacija-vesturiskie-un-starptautiski-tiesiskie-aspekti Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti] LR Ārlietu ministrija   * [http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/informacija-par-latvijas-vesturi/latvijas-okupacija-vesturiskie-un-starptautiski-tiesiskie-aspekti Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti] LR Ārlietu ministrija   * [http://www.omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/okupacijas-prieksspele-1939-1940/ Okupācijas sākums] Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programmas materiāls   * [http://www.omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/okupacijas-prieksspele-1939-1940/ Okupācijas sākums] Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programmas materiāls − * [http://www.apstulbis.info/t/6d4ndyi86wuxuxbm.html Latvijas okupācija 1940.17.VI] Turiba mācību materiāls + * [http://omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/pirma-padomju-okupacija-1940-1941/ Pirmā padomju okupācija 1940-1941]   + * [http://www.apstulbis.info/t/6d4ndyi86wuxuxbm.html Latvijas okupācija 1940.17.VI] Turība mācību materiāls   * Antonijs Zunda [http://lpra.vip.lv/riteniem.htm Zem politisko lielvaru riteņiem] Latvijas Vēstnesis (Baltijas valstu jautājums starptautiskajās attiecībās 1940.—1991. gadā)   * Antonijs Zunda [http://lpra.vip.lv/riteniem.htm Zem politisko lielvaru riteņiem] Latvijas Vēstnesis (Baltijas valstu jautājums starptautiskajās attiecībās 1940.—1991. gadā)   * Aivars Stranga [http://lpra.vip.lv/stranga_iekl.htm Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS (1940—1941)]   * Aivars Stranga [http://lpra.vip.lv/stranga_iekl.htm Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS (1940—1941)] 177. rindiņa: 177. rindiņa:   * Henrihs Strods [http://www.itl.rtu.lv/LVA/pdf/Tezes2002_latv.pdf Baltijas valstu okupācija: izpēte, terminoloģija, periodizācija]   * Henrihs Strods [http://www.itl.rtu.lv/LVA/pdf/Tezes2002_latv.pdf Baltijas valstu okupācija: izpēte, terminoloģija, periodizācija]   * Inesis Feldmanis [http://web.archive.org/web/20071021070924/www.am.gov.lv/lv/latvia/vesture/okupacijas-aspekti/ Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti]   * Inesis Feldmanis [http://web.archive.org/web/20071021070924/www.am.gov.lv/lv/latvia/vesture/okupacijas-aspekti/ Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti]   + * Inesis Feldmanis [http://okupacijasmuzejs.lv/sites/default/files/FELDMANIS%20referats.pdf Latvija, 1939.- 1940. gads - okupācija, aneksija, inkorporācija: jēdzienu izpratne un pielietojums]   * Inesis Feldmanis [http://apollo.tvnet.lv/zinas/okupacijas-patiesais-sakums/291398 Okupācijas patiesais sākums] — LA, 02.10.2004.   * Inesis Feldmanis [http://apollo.tvnet.lv/zinas/okupacijas-patiesais-sakums/291398 Okupācijas patiesais sākums] — LA, 02.10.2004.   * Raksts [http://buzzhairs.blogspot.com/2012/03/latvija-ka-valsts-attistibas-formas.html Latvija kā valsts, attīstības formās, 20.gs.]   * Raksts [http://buzzhairs.blogspot.com/2012/03/latvija-ka-valsts-attistibas-formas.html Latvija kā valsts, attīstības formās, 20.gs.] 183. rindiņa: 184. rindiņa:   * Konference [http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf Molotova — Ribentropa pakts un tā sekas]   * Konference [http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf Molotova — Ribentropa pakts un tā sekas]   * Kapteiņa A. Krimuldēna [http://www.historia.lv/raksts/latvijas-armijas-staba-dienesta[...]



Domuzīme

Wed, 22 Feb 2017 05:13:17 GMT

Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 80.233.154.146, atjaunoju versiju, ko saglabāja Edgars2007 ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 22. februāris, plkst. 05.13 1. rindiņa: 1. rindiņa:   {{Pieturzīmes|—}}   {{Pieturzīmes|—}} − '''Domuzīme ( — )''' ir pieturzīme, kas no pārējā teksta tiek atdalīta ar atstarpēm abās pusēs. Izņēmums ir gadījumi, kad domuzīme tiek lietota kā '''vienotājdomuzīme''',{{fact}} ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu (starp kāda izgudrojuma, jaunas metodes utml. autoru uzvārdiem, piemēram, [[Boila—Mariota likums]]; norādot saistījuma pretējos polus, piemēram, sistēma Zeme—Mēness, Rīgas—Valmieras vilciens; arī prievārda "līdz" nozīmē, ja saistāmie jēdzieni izteikti ar cipariem, piemēram, 22.—24. jūnijā. Vienotājdomuzīmi starp vienojamiem vārdiem raksta bez atstarpes.[http://termini.lza.lv/term.php?term=vienot%C4%81jdomuz%C4%ABme&list=vienot%C4%81jdomuz%C4%ABme&lang=LV Akadēmiskā terminu datubāze — Vienotājdomuzīme], termini.lza.lv Domuzīme lietojama gan izlaista vārda vai vārdu aizstāšanai, gan komatu vai iekavu vietā dažādu teikuma daļu atdalīšanai un/vai dažādu teikuma locekļu savrupināšanai. + '''Domuzīme ( — )''' ir pieturzīme, kas no pārējā teksta tiek atdalīta ar atstarpēm abās pusēs. Izņēmums ir gadījumi, kad domuzīme tiek lietota kā '''vienotājdomuzīme''', ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu (starp kāda izgudrojuma, jaunas metodes utml. autoru uzvārdiem, piemēram, [[Boila—Mariota likums]]; norādot saistījuma pretējos polus, piemēram, sistēma Zeme—Mēness, Rīgas—Valmieras vilciens; arī prievārda "līdz" nozīmē, ja saistāmie jēdzieni izteikti ar cipariem, piemēram, 22.—24. jūnijā. Vienotājdomuzīmi starp vienojamiem vārdiem raksta bez atstarpes.[http://termini.lza.lv/term.php?term=vienot%C4%81jdomuz%C4%ABme&list=vienot%C4%81jdomuz%C4%ABme&lang=LV Akadēmiskā terminu datubāze — Vienotājdomuzīme], termini.lza.lv Domuzīme lietojama gan izlaista vārda vai vārdu aizstāšanai, gan komatu vai iekavu vietā dažādu teikuma daļu atdalīšanai un/vai dažādu teikuma locekļu savrupināšanai.       == Lietojums ==   == Lietojums == [...]



2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

Wed, 22 Feb 2017 05:12:14 GMT

‎Pirmais pusfināls ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 22. februāris, plkst. 05.12 (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) 178. rindiņa: 178. rindiņa:   |-   |-   | {{ESC|Albānija}}{{Tīmekļa atsauce|last1=Jiandani|first1=Sanjay|title=Albania: RTSH confirms participation in Eurovision 2017|url=http://esctoday.com/137254/albania-rtsh-confirms-participation-in-eurovision-2017|website=esctoday.com|publisher=ESCToday|accessdate=21 September 2016|date=21 September 2016}}   | {{ESC|Albānija}}{{Tīmekļa atsauce|last1=Jiandani|first1=Sanjay|title=Albania: RTSH confirms participation in Eurovision 2017|url=http://esctoday.com/137254/albania-rtsh-confirms-participation-in-eurovision-2017|website=esctoday.com|publisher=ESCToday|accessdate=21 September 2016|date=21 September 2016}} − | [[Angļu]] + | [[Angļu valoda|Angļu]]   | [[Lindita]]{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=Albania: Selects Lindita Halimi for the Eurovision Song Contest 2017|url=https://eurovoix.com/2016/12/23/albania-selects-lindita-halimi-eurovision-song-contest-2017/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|date=23 December 2016|accessdate=23 December 2016}}   | [[Lindita]]{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=Albania: Selects Lindita Halimi for the Eurovision Song Contest 2017|url=https://eurovoix.com/2016/12/23/albania-selects-lindita-halimi-eurovision-song-contest-2017/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|date=23 December 2016|accessdate=23 December 2016}}   | "World"   | "World" 210. rindiņa: 210. rindiņa:   | [[Angļu valoda|Angļu]]   | [[Angļu valoda|Angļu]]   | [[Martina Bārta]]   | [[Martina Bārta]] − | ''2017. gada martā'' + | "My Turn" − | + | "Mana Kārta"   |-   |-   | {{ESC|Grieķija}}{{Ziņu atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=Greece: Makes Changes For Eurovision 2017|url=http://eurovoix.com/2016/06/22/greece-makes-chages-eurovision-2017/|accessdate=23 June 2016|work=Eurovoix|date=22 June 2016}}   | {{ESC|Grieķija}}{{Ziņu atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=Greece: Makes Changes For Eurovision 2017|url=http://eurovoix.com/2016/06/22/greece-makes-chages-eurovision-2017/|accessdate=23 June 2016|work=Eurovoix|date=22 June 2016}} 322. rindiņa: 322. rindiņa:   |-   |-   | {{ESC|Horvātija}}{{Tīmekļa atsauce|last1=Błażewicz|first1=Maciej|title=Croatia confirms Eurovision 2017 participation|url=http://escbubble.com/en/2016/09/croatia-confirms-eurovision-2017-participation/|website=escbubble.com|accessdate=17 September 2016|date=17 September 2016}}   | {{ESC|Horvātija}}{{Tīmekļa atsauce|last1=Błażewicz|first1=Maciej|title=Croatia confirms Eurovision 2017 participation|url=http://escbubble.com/en/2016/09/croatia-confirms-eurovision-2017-participation/|website=escbubble.com|accessdate=17 September 2016|date=17 September 2016}} − | + | [[Angļu valoda|Angļu]]   | [[Džekvess Houdeks]]   | [[Džekvess Houdeks]] − | + | "My Friend" − | + | "Mans draugs"   |-   |-   | {{ESC|Igaunija}}{{Tīmekļa atsauce|title=Estonia: Eesti Laul 2017 preparations have begun|url=http://eurovoix.com/2016/04/09/estonia-eesti-laul-2017-preparations-begun/|website=Eurovoix.com|accessdate=9 April 2016}}   | {{ESC|Igaunija}}{{Tīmekļa atsauce|title=Estonia: Ees[...]



Domuzīme

Wed, 22 Feb 2017 04:57:48 GMT

Lūdzu atsauci uz latviešu valodas gramatiku nevis kļūdu Akadēmiskajā terminu datubāzē. ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 22. februāris, plkst. 04.57 1. rindiņa: 1. rindiņa:   {{Pieturzīmes|—}}   {{Pieturzīmes|—}} − '''Domuzīme ( — )''' ir pieturzīme, kas no pārējā teksta tiek atdalīta ar atstarpēm abās pusēs. Izņēmums ir gadījumi, kad domuzīme tiek lietota kā '''vienotājdomuzīme''', ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu (starp kāda izgudrojuma, jaunas metodes utml. autoru uzvārdiem, piemēram, [[Boila—Mariota likums]]; norādot saistījuma pretējos polus, piemēram, sistēma Zeme—Mēness, Rīgas—Valmieras vilciens; arī prievārda "līdz" nozīmē, ja saistāmie jēdzieni izteikti ar cipariem, piemēram, 22.—24. jūnijā. Vienotājdomuzīmi starp vienojamiem vārdiem raksta bez atstarpes.[http://termini.lza.lv/term.php?term=vienot%C4%81jdomuz%C4%ABme&list=vienot%C4%81jdomuz%C4%ABme&lang=LV Akadēmiskā terminu datubāze — Vienotājdomuzīme], termini.lza.lv Domuzīme lietojama gan izlaista vārda vai vārdu aizstāšanai, gan komatu vai iekavu vietā dažādu teikuma daļu atdalīšanai un/vai dažādu teikuma locekļu savrupināšanai. + '''Domuzīme ( — )''' ir pieturzīme, kas no pārējā teksta tiek atdalīta ar atstarpēm abās pusēs. Izņēmums ir gadījumi, kad domuzīme tiek lietota kā '''vienotājdomuzīme''',{{fact}} ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu (starp kāda izgudrojuma, jaunas metodes utml. autoru uzvārdiem, piemēram, [[Boila—Mariota likums]]; norādot saistījuma pretējos polus, piemēram, sistēma Zeme—Mēness, Rīgas—Valmieras vilciens; arī prievārda "līdz" nozīmē, ja saistāmie jēdzieni izteikti ar cipariem, piemēram, 22.—24. jūnijā. Vienotājdomuzīmi starp vienojamiem vārdiem raksta bez atstarpes.[http://termini.lza.lv/term.php?term=vienot%C4%81jdomuz%C4%ABme&list=vienot%C4%81jdomuz%C4%ABme&lang=LV Akadēmiskā terminu datubāze — Vienotājdomuzīme], termini.lza.lv Domuzīme lietojama gan izlaista vārda vai vārdu aizstāšanai, gan komatu vai iekavu vietā dažādu teikuma daļu atdalīšanai un/vai dažādu teikuma locekļu savrupināšanai.       == Lietojums ==   == Lietojums == [...]



Odziena

Wed, 22 Feb 2017 04:52:58 GMT

nav tiesa! ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 22. februāris, plkst. 04.52 31. rindiņa: 31. rindiņa:   '''Odziena''' ir ciems [[Pļaviņu novads|Pļaviņu novada]] [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastā]]. Izvietojies pagasta rietumu daļā 6 km no pagasta centra [[Vietalva]]s, 11 km no novada centra [[Pļaviņas|Pļaviņu]] un 100 km no [[Rīga]]s.   '''Odziena''' ir ciems [[Pļaviņu novads|Pļaviņu novada]] [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastā]]. Izvietojies pagasta rietumu daļā 6 km no pagasta centra [[Vietalva]]s, 11 km no novada centra [[Pļaviņas|Pļaviņu]] un 100 km no [[Rīga]]s.     − Apdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa [[P78]]. Apdzīvotā vieta veidojusies ap [[Odzienas muiža|Odzienas muižu]] ({{val-de|Odensee}}), no kuras [[neogotika|neogotiskās]] pils mūsdienās saglabājušās tikai ārējās sienas – ēkai vairs nav jumta, pārsegumu un logu.[http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/odzienas-pils Odzienas pils] latvia.travel + Apdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa [[P78]]. Apdzīvotā vieta veidojusies ap [[Odzienas muiža|Odzienas muižu]] ({{val-de|Odensee}}).       Pirms 2009. gadā noslēgtās [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] atradās [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajonā]].   Pirms 2009. gadā noslēgtās [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] atradās [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajonā]].     − Bijušās Odzienas muižas dzirnavās šobrīd darbojas alusdarītava "[[Odzienas muižas alus]]", teritorijā iekārtots arī viesu nams. + Bijušās Odzienas muižas dzirnavās šobrīd darbojas alusdarītava "[[Odzienas muižas alus]]", teritorijā iekārtots arī viesu nams. Muižas [[neogotika|neogotiskajai]] pilij 2015. gadā rekonstruētas piecas zāles, bet daļā, tai skaitā tornī, saglabājušās tikai ārējās sienas.       == Atsauces ==   == Atsauces == − {{atsauces}} + {{atsauces|refs=   + [http://www.vietas.lv/objekts/odzienas_pils/ Odzienas pils] vietas.lv   + }}         [...]



Dalībnieka diskusija:Neitrāls vārds

Wed, 22 Feb 2017 00:51:16 GMT

Rakstu tulkošana

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 22. februāris, plkst. 00.51
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
62. rindiņa: 62. rindiņa:
   
 
Bet kopumā viss ir OK un apsveicu ar vērtīga raksta statusa iegūšanu! :) [[Dalībnieks:Neitrāls vārds|Neitrāls vārds]] ([[Dalībnieka diskusija:Neitrāls vārds|diskusija]]) 2017. gada 22. februāris, plkst. 01.42 (EET)
 
Bet kopumā viss ir OK un apsveicu ar vērtīga raksta statusa iegūšanu! :) [[Dalībnieks:Neitrāls vārds|Neitrāls vārds]] ([[Dalībnieka diskusija:Neitrāls vārds|diskusija]]) 2017. gada 22. februāris, plkst. 01.42 (EET)
  +
:Liels paldies par Jūsu rakstu un palīdzību! Vēl viens mazs jautājumiņš: ko tiešām nozīmē "dzērājs teļš" (tas, kurš zīž govij pienu vai dzer ūdeni)? Šis bija viens no paraugiem par ietekmi uz latviešu valodu :). --[[Dalībnieks:Ed1974LT|Ed1974LT]] ([[Dalībnieka diskusija:Ed1974LT|diskusija]]) 2017. gada 22. februāris, plkst. 02.47 (EET)



Dalībnieka diskusija:Neitrāls vārds

Tue, 21 Feb 2017 23:42:40 GMT

‎Rakstu tulkošana ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 23.42 57. rindiņa: 57. rindiņa:   ::::O, es būtu jums par to ļoti pateicīgs! (Tas ir [https://lt.wikipedia.org/wiki/Lyvi%C5%B3_kalba šeit])--[[Dalībnieks:Ed1974LT|Ed1974LT]] ([[Dalībnieka diskusija:Ed1974LT|diskusija]]) 2017. gada 21. februāris, plkst. 23.03 (EET)   ::::O, es būtu jums par to ļoti pateicīgs! (Tas ir [https://lt.wikipedia.org/wiki/Lyvi%C5%B3_kalba šeit])--[[Dalībnieks:Ed1974LT|Ed1974LT]] ([[Dalībnieka diskusija:Ed1974LT|diskusija]]) 2017. gada 21. februāris, plkst. 23.03 (EET)   :::::Tā kā tas ir Jūsējs raksts, tas arī lietuviešu Vikipēdijā ir piešķirts vērtīgo kategorijai.--[[Dalībnieks:Ed1974LT|Ed1974LT]] ([[Dalībnieka diskusija:Ed1974LT|diskusija]]) 2017. gada 21. februāris, plkst. 23.35 (EET)   :::::Tā kā tas ir Jūsējs raksts, tas arī lietuviešu Vikipēdijā ir piešķirts vērtīgo kategorijai.--[[Dalībnieks:Ed1974LT|Ed1974LT]] ([[Dalībnieka diskusija:Ed1974LT|diskusija]]) 2017. gada 21. februāris, plkst. 23.35 (EET)   + Vietniekvārdu (pronomenu) tabulās gandrīz viss izskatās OK, izņemot iekavas inesīvā un elatīvā (piem., ''mins(õ)'' un ''minst(õ)''), viņiem nav divas lokatīva formas tur, vardsakot, ir ''minsõ'', bet forma ''*mins'' nepastāv, tāpēc var ņemt nost iekavas tur (arī citām personām). Tas neattiecas uz illatīvu, piemēram, ''minnõ(z)'', jo ''minnõ'' un ''minnõz'' ir divas alternatīvas formas. Šiten var apskatīt lībiešu vietniekvārdu paradigmas: [[:en:wikt:minā]].   + *Zem ''īž'' tabulas ir teikts ''Lyvių kalbos sangrąžinis įvardis īž daugmaž atitiktų liet. '''savęs'''''. Man ir grūti spriest (jo es ļoti maz saprotu lietuviešu valodu), bet varbūt labāk ''pats'' nevis ''savęs''? Ģenitīvs no ''īž'' – ''eņtš'' ļoti labi atbilst nozīmei "savs" (vai morfoloģiski tuvāk – "paša"), bet nominatīvs ''īž'' varbūt labāk atbilst "pats"? (Bet, protams, pastāv iespēja, ka es maldos.)   + *Literatūras saraksta pašās beigās, kur ir "Vinklers, Eberhards..." un pēc tam "Winkler, Eberhard... angļu valodas versija pieejama arī online..." pēdējā rindiņa bija "dublicēta".   +   + Bet kopumā viss ir OK un apsveicu ar vērtīga raksta statusa iegūšanu! :) [[Dalībnieks:Neitrāls vārds|Neitrāls vārds]] ([[Dalībnieka diskusija:Neitrāls vārds|diskusija]]) 2017. gada 22. februāris, plkst. 01.42 (EET) [...]



Ivanka Trampa

Tue, 21 Feb 2017 22:43:39 GMT

(GR) File renamed: File:Ivanka Trump arrival at Captiol for the the 58th Presidential Inauguration.jpg → File:Ivanka Trump arrives at the Capitol for the the 58th Presidential Inauguration.jpg [[c:COM:FR#reasons|File ren... ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.43 3. rindiņa: 3. rindiņa:   | vārds = Ivanka Trampa   | vārds = Ivanka Trampa   | vārds_orig = ''Ivanka Trump''   | vārds_orig = ''Ivanka Trump'' − | attēls = Ivanka Trump arrival at Captiol for the the 58th Presidential Inauguration.jpg + | attēls = Ivanka Trump arrives at the Capitol for the the 58th Presidential Inauguration.jpg   | att_izmērs =   | att_izmērs =   | att_nosaukums = Ivanka Trampa 2017. gadā   | att_nosaukums = Ivanka Trampa 2017. gadā [...]



Mārtiņsala

Tue, 21 Feb 2017 22:28:27 GMT

‎ievads: typo ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.28 (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) 26. rindiņa: 26. rindiņa:   |piezīme =   |piezīme =   }}   }} − '''Mārtiņsala''' ({{val-de|Martinsholm}}), senāk '''Baznīcas sala''' ({{val-de|Kirchholm}}) jeb '''Holma''' ir bijusī [[sala]] [[Daugava]]s lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus [[Doles sala]]i, kur sazarojās Ceļa Daugava un [[Sausā Daugava]]. Pēc [[Rīgas HES]] aizsprosta uzbūvēšanas 1974. gadā tā atrodas ūdenskrātuves dzelmē. Uz tās atradās 12.-13. gs. senvietu komplekss ar [[Salaspils pils|Salaspils veco pili]] ({{val-la|castrum Holme}}), baznīcu, ciemu un senkapiem, kuros no 1966. līdz 1974. gadam notika arheoloģiskie izrakumi. + '''Mārtiņsala''' ({{val-de|Martinsholm}}), senāk '''Baznīcas sala''' ({{val-de|Kirchholm}}) jeb '''Holma''' ir bijusī [[sala]] [[Daugava]]s lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus [[Doles sala]]i, kur sazarojās Ceļa Daugava un [[Sausā Daugava]]. Pēc [[Rīgas HES]] aizsprosta uzbūvēšanas 1974. gadā tā atrodas ūdenskrātuves dzelmē. Uz tās atradās 12.-13. gs. senvietu komplekss ar [[Salaspils pils|Salaspils veco pili]] ({{val-la|castrum Holme}}), baznīcu, ciemu un senkapiem, kuros no 1966. līdz 1974. gadam notika arheoloģiskie izrakumi [[Ēvalds Mugurēvičs|Ēvalda Mugurēviča]] vadībā.       == Vēsture ==   == Vēsture == [...]



Ēvalds Mugurēvičs

Tue, 21 Feb 2017 22:26:34 GMT

‎Dzīvesgājums ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.26 41. rindiņa: 41. rindiņa:   Ē. Mugurēvičs ir dzimis 1931. gada 6. aprīlī [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Barkavas pagasts|Barkavas pagastā]]. Pēc studijām Latvijas Valsts Universitātē viņš [[1956]]. gadā sāka strādāt Latvijas vēstures muzejā, no 1958. gada [[LZA]] Latvijas vēstures institūtā, kurā no 1971. gada vadīja arheoloģijas nodaļu.   Ē. Mugurēvičs ir dzimis 1931. gada 6. aprīlī [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Barkavas pagasts|Barkavas pagastā]]. Pēc studijām Latvijas Valsts Universitātē viņš [[1956]]. gadā sāka strādāt Latvijas vēstures muzejā, no 1958. gada [[LZA]] Latvijas vēstures institūtā, kurā no 1971. gada vadīja arheoloģijas nodaļu.   [[1984]]. gadā viņš kļuva par vēstures zinātņu doktoru, [[1997]]. gadā par habilitēto vēstures doktoru. No 1984. līdz 1995. gadam Latvijas Universitātes mācībspēks, 2002. gadā Mugurēviču ievēlēja par Vācijas arheoloģijas institūta ārzemju locekli.   [[1984]]. gadā viņš kļuva par vēstures zinātņu doktoru, [[1997]]. gadā par habilitēto vēstures doktoru. No 1984. līdz 1995. gadam Latvijas Universitātes mācībspēks, 2002. gadā Mugurēviču ievēlēja par Vācijas arheoloģijas institūta ārzemju locekli. − Mugurēvičs pētīja Latvijas vēlā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] ([[9. gadsimts|9.]] — [[12. gadsimts]]) un [[viduslaiki|viduslaiku]] (12. — [[16. gadsimts]]) arheoloģiju. Vadīja arheoloģiskos izrakumus [[Lokstenes pilskalns|Lokstenes pilskalnā]], Mārtiņsalā, [[Oliņkalns|Oliņkalnā]], kā arī [[Sabiles pilskalns|Sabilē]], [[Piltenes pils|Piltenes pilsdrupās]] un senpilsētā, [[Dundagas pils|Dundagas pilī]], [[Rēzeknes pils|Rēzeknes pilsdrupās]], [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pilskalnā]] un citur. + Mugurēvičs pētīja Latvijas vēlā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] ([[9. gadsimts|9.]] — [[12. gadsimts]]) un [[viduslaiki|viduslaiku]] (12. — [[16. gadsimts]]) arheoloģiju. Vadīja arheoloģiskos izrakumus [[Lokstenes pilskalns|Lokstenes pilskalnā]], [[Mārtiņsala|Mārtiņsalā]], [[Oliņkalns|Oliņkalnā]], kā arī [[Sabiles pilskalns|Sabilē]], [[Piltenes pils|Piltenes pilsdrupās]] un senpilsētā, [[Dundagas pils|Dundagas pilī]], [[Rēzeknes pils|Rēzeknes pilsdrupās]], [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pilskalnā]] un citur.       Pēc 1990. gada viņš pievērsās arī [[Livonijas hronika|Livonijas hroniku]] tulkošanai un komentēšanai. 2011. gadā Mugurēvičam tika piešķirta [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]].   Pēc 1990. gada viņš pievērsās arī [[Livonijas hronika|Livonijas hroniku]] tulkošanai un komentēšanai. 2011. gadā Mugurēvičam tika piešķirta [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]]. [...]



Ādolfs Stubavs

Tue, 21 Feb 2017 22:25:17 GMT

‎Dzīvesgājums ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.25 41. rindiņa: 41. rindiņa:   Dzimis 1913. gada 1. augustā [[Šķibes pagasts|Šķibes pagastā]] zemnieka Jāņa Stubava ģimenē. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas un filozofijas fakultātē ar specializāciju filozofijā (1941), vasarās piestrādāja par mērnieku. Pēc Otrā pasaules kara strādāja [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s Materiālās kultūras institūta Pieminekļu aizsardzības grupā, kopā ar arheoloģi [[Emīlija Brīvkalne|Emīliju Brīvkalni]] (1909–1983) veica 391 toreiz zināmo Latvijas pilskalnu reģistrāciju. Ar ģeologu zondes palīdzību tika noteikts kultūrslāņa biezums un pie apmēram 50 pilskalniem konstatētas seno apmetņu pēdas. Veica [[Kuldīgas pilskalns|Kuldīgas]], [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes]], [[Ķentes pilskalns|Ķentes]] u.c. pilskalnu instrumentālos uzmērojumus. Piedalījās arheoloģiskajās ekspedīcijās [[Asotes pilskalns|Asotē]], [[Mežotnes pilskalns|Mežotnē]] un Tērvetē [[Elvīra Šnore|Elvīras Šnores]] un Emīlijas Brīvkalnes vadībā.   Dzimis 1913. gada 1. augustā [[Šķibes pagasts|Šķibes pagastā]] zemnieka Jāņa Stubava ģimenē. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas un filozofijas fakultātē ar specializāciju filozofijā (1941), vasarās piestrādāja par mērnieku. Pēc Otrā pasaules kara strādāja [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s Materiālās kultūras institūta Pieminekļu aizsardzības grupā, kopā ar arheoloģi [[Emīlija Brīvkalne|Emīliju Brīvkalni]] (1909–1983) veica 391 toreiz zināmo Latvijas pilskalnu reģistrāciju. Ar ģeologu zondes palīdzību tika noteikts kultūrslāņa biezums un pie apmēram 50 pilskalniem konstatētas seno apmetņu pēdas. Veica [[Kuldīgas pilskalns|Kuldīgas]], [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes]], [[Ķentes pilskalns|Ķentes]] u.c. pilskalnu instrumentālos uzmērojumus. Piedalījās arheoloģiskajās ekspedīcijās [[Asotes pilskalns|Asotē]], [[Mežotnes pilskalns|Mežotnē]] un Tērvetē [[Elvīra Šnore|Elvīras Šnores]] un Emīlijas Brīvkalnes vadībā.     − Vadīja arheoloģiskos izrakumus [[Codes pagasts|Codes pagasta]] Čunkānu–Dreņģeru seno zemgaļu kapulaukā (1952), [[Turaidas pils|Turaidas mūra pilī]] (1953), [[Ķentes pilskalns|Ķentes pilskalnā]] un apmetnē (1954–1958). Ā. Stubavs aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par Ķentes pilskalnu un apmetni (1965), ko publicēja atsevišķā monogrāfijā (1976). Pētīja [[Kokneses pils|Kokneses pili un priekšpili]] Daugavas hidroelektrostaciju (HES) celtniecības laikā (1961–1975), [[Rīgas HES]] celtniecības laikā vadīja [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspils viduslaiku pilī]] un Zviedru skanstē (1967–1974). Kā grāmatas "Latvijas PSR arheoloģija" līdzautors saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju (1974). + Vadīja arheoloģiskos izrakumus [[Codes pagasts|Codes pagasta]] Čunkānu–Dreņģeru seno zemgaļu kapulaukā (1952), [[Turaidas pils|Turaidas mūra pilī]] (1953), [[Ķentes pilskalns|Ķentes pilskalnā]] un apmetnē (1954–1958). Ā. Stubavs aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par Ķentes pilskalnu un apmetni (1965), ko publicēja atsevišķā monogrāfijā (1976). Pētīja [[Kokneses pils|Kokneses pili un priekšpili]] Daugavas hidroelektrostaciju (HES) celtniecības laikā (1961–1975), [[Rīgas HES]] celtniecības laikā vadīja izrakumus [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspils viduslaiku pilī]] un Zviedru skanstē (1967–1974). Kā grāmatas "Latv[...]



2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā

Tue, 21 Feb 2017 22:24:01 GMT

saite uz 2017. gadu ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.24 30. rindiņa: 30. rindiņa:   | mvp =   | mvp =   | pag_sez = [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]]   | pag_sez = [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]] − | nak_sez = 2017 + | nak_sez = [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]]   | atjaunots =   | atjaunots =   }}   }} [...]



Ādolfs Stubavs

Tue, 21 Feb 2017 22:23:42 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.23 35. rindiņa: 35. rindiņa:   | kategorijas =   | kategorijas =   }}   }} − '''Ādolfs Stubavs''' vai '''Adolfs Stubavs''' (1913—1986) bija latviešu [[vēsturnieks]] un [[Arheoloģija|arheologs]]. Vēstures zinātņu kandidāts ([[1965]]), viens no ievērojamākajiem [[Latvijas pilskalni|Latvijas pilskalnu]] pētniekiem. Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas sektora vai Arheologu grupas vadītājs (1958–1970). + '''Ādolfs Stubavs''' vai '''Adolfs Stubavs''' (1913—1986) bija latviešu [[vēsturnieks]] un [[Arheoloģija|arheologs]]. Vēstures zinātņu kandidāts ([[1965]]), viens no ievērojamākajiem [[Latvija]]s [[pilskalns|pilskalnu]] pētniekiem. Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas sektora vai Arheologu grupas vadītājs (1958–1970).   Latvijas pilskalnu tipoloģijas veidotājs (1974).   Latvijas pilskalnu tipoloģijas veidotājs (1974).     [...]



Šerbrūkas Universitāte

Tue, 21 Feb 2017 22:23:14 GMT

Izņemts attēls "V135_sherbrooke_arms.jpg", jo Jcb to ir izdzēsis no Vikikrātuves (iemesls: Copyright violation: http://reg.gg.ca/heraldry/pub-reg/project-pic.asp?lang=e&ProjectID=1396&ProjectElementID=4624 Ther... ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.23 2. rindiņa: 2. rindiņa:   |name = Šerbrūkas Universitāte   |name = Šerbrūkas Universitāte   |latin_name = Universitatis Sherbrookensis   |latin_name = Universitatis Sherbrookensis − |image = [[File:V135 sherbrooke arms.jpg|200px]] + |image =   |motto = ''Veritatem in charitate''   |motto = ''Veritatem in charitate''   |established = 1954   |established = 1954 [...]



Pasaules čempionāts biatlonā 2017

Tue, 21 Feb 2017 22:21:58 GMT

Pāradresē uz 2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā

Jauna lapa

#REDIRECT [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]



Ūdensdzirnavas

Tue, 21 Feb 2017 22:19:04 GMT

papildināts ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.19 1. rindiņa: 1. rindiņa: − {{inuse}}   −     [[Attēls:Braine-le-Château JPG02.jpg|250px|thumb|Ūdensdzirnavas [[Beļģija|Beļģijā]]]]   [[Attēls:Braine-le-Château JPG02.jpg|250px|thumb|Ūdensdzirnavas [[Beļģija|Beļģijā]]]]   '''Ūdensdzirnavas''' ir [[dzirnavas]], ko darbina ūdensrats vai [[hidroturbīna]].[http://www.tezaurs.lv/#/sv/ūdensdzirnavas Tezaurs.lv - Skaidrojošā vārdnīca]   '''Ūdensdzirnavas''' ir [[dzirnavas]], ko darbina ūdensrats vai [[hidroturbīna]].[http://www.tezaurs.lv/#/sv/ūdensdzirnavas Tezaurs.lv - Skaidrojošā vārdnīca] 12. rindiņa: 10. rindiņa:   [[Sengrieķi|Sengrieķu]] [[ģeogrāfs]] Strabons savā darbā "Ģeogrāfija" ir rakstījis, ka ūdens darbinātas graudu dzirnavas esot bijušas pie karaļa Mitridāta VI pils Kabīras pilsētā [[Mazāzija| Mazāzijā]] pirms 71. gada p.m.ē..   [[Sengrieķi|Sengrieķu]] [[ģeogrāfs]] Strabons savā darbā "Ģeogrāfija" ir rakstījis, ka ūdens darbinātas graudu dzirnavas esot bijušas pie karaļa Mitridāta VI pils Kabīras pilsētā [[Mazāzija| Mazāzijā]] pirms 71. gada p.m.ē..   {{harvnb|Wikander|1985|p=160}}; {{harvnb|Wikander|2000|p=396}}   {{harvnb|Wikander|1985|p=160}}; {{harvnb|Wikander|2000|p=396}} − Senās Romas inženieris [[Vitrūvijs]] izveidoja pirmo tehnisko ūdensdzirnavu aprakstu, kas datējams ar 40.- 10. g.p.m.ē. Ierīcē ir zemtekas ūdensrats un spēks tiek pārnests uz rotējošu mehānismu. {{harvnb|Wikander|2000|pp=373f.}}; {{harvnb|Donners|Waelkens|Deckers|2002|p=12}} + Senās Romas inženieris [[Vitrūvijs]] izveidoja pirmo tehnisko ūdensdzirnavu aprakstu, kas datējams ar 40.- 10. g.p.m.ē. Ierīcē ir zemteces ūdensrats un spēks tiek pārnests uz rotējošu mehānismu. {{harvnb|Wikander|2000|pp=373f.}} − Sengrieķu epigramists Tesalonikas Antipaters ap 20.g.p.m.ē. - 10.g. m.ē rakstījis par virsteces ūdensrata dzirnavām, slavējot to labās graudu berzšanas spējas un cilvēka roku darba atvieglošanu.{{harvnb|Wikander|2000|p=375}}; {{harvnb|Donners|Waelkens|Deckers|2002|p=13}} Lewis, p. vii. + Sengrieķu epigramists Tesalonikas Antipaters ap 20.g.p.m.ē. - 10.g. m.ē rakstījis par virsteces ūdensrata dzirnavām, slavējot to labās graudu berzšanas spējas un cilvēka roku darba atvieglošanu.{{harvnb|Wikander|2000|p=375}}; {{harvnb|Donners|Waelkens|Deckers|2002|p=13}};{{harvnb|Wikander|2000|p=377}} − [[Attēls:Roman mill at Chemtou.jpg|150px|thumb|Romiešu [[turbīna]]s dzirnavas [[Tunisija|Tunisijā]]{{harvnb|Wilson|1995|pp=507f.}}; {{harvnb|Wikander|2000|p=377}}; {{harvnb|Donners|Waelkens|Deckers|2002|p=13}}]] + − Agrākās atklātās ūdensturbīnas atradās Romiešu Ziemeļāfrikā Šemtu un Testūras pilsētās, mūsdienu Tunisijas teritorijā un ir datētas ar 3.-4. gs m.ē. + − Dzirnavas visbiežāk izmantoja graudu malšanai, bet ūd[...]



2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā

Tue, 21 Feb 2017 22:18:48 GMT

Jauna lapa: {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = Pasaules čempionāts biatlonā | citi_nosaukumi = | gads = 2017. gada | gads_pa_labi =... Jauna lapa{{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = Pasaules čempionāts biatlonā | citi_nosaukumi = | gads = 2017. gada | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{AUT}} | pilsēta = [[Hohfilcene]] | laiks = 9.—19. februāris | pag_sez = [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]] | nak_sez = 2019 }} '''49. [[Pasaules čempionāts biatlonā]]''' notika [[Hohfilcene|Hohfilcenē]], [[Austrija|Austrijā]], laikposmā no 2017. gada 9. līdz 19. februārim. Čempionātā sacensības notika 11 disciplīnās: sprintā, iedzīšanā, individuālajā distancē, masu startā un stafetēs vīriešiem un sievietēm, kā arī jauktajā stafetē. Visās disciplīnās iegūtie punkti tika ieskaitīti [[2016.—2017. gada Pasaules kauss biatlonā|2016.—2017. gada Pasaules kausa]] kopvērtējumā. Visvairāk medaļu šajā čempionātā izcīnīja [[Vācija]]s biatloniste [[Laura Dālmeiere]], iegūstot piecas zelta un vienu sudraba godalgu. Kopumā Vācijas izlase izcīnīja septiņas zelta medaļas. == Sacensību kalendārs == Visu sacensību sākuma laiki pēc vietējā ([[Centrāleiropas laiks|Centrāleiropas]]) laika. {| class="wikitable" |- ! Datums ! Laiks ! Disciplīna |- | 9. februāris || 14:45 || 2×6 km + 2×7,5 km jauktā stafete |- | 10. februāris || 14:45 || 7,5 km sprints sievietēm |- | 11. februāris ||14:45 || 10 km sprints vīriešiem |- | rowspan=2 | 12. februāris || 10:30 || 10 km iedzīšana sievietēm |- | 14:45 || 12,5 km iedzīšana vīriešiem |- | 15. februāris || 14:30 || 15 km individuālā distance sievietēm |- | 16. februāris || 14:30 || 20 km individuālā distance vīriešiem |- | 17. februāris || 14:45 || 4×6 km stafete sievietēm |- | 18. februāris || 14:45 || 4×7,5 km stafete vīriešiem |- | rowspan=2 | 19. februāris || 11:30 || 12,5 km masu starts sievietēm |- | 14:45 || 15 km masu starts vīriešiem |} == Medaļu ieguvēji == === Vīrieši === {| {{MedalistTable|tips=Disciplīna|columns=2|labelwidth=200}} |- | 20 km individuālā distance{{Tīmekļa atsauce|url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CH__/SMIN/BT_C73A_1.0.pdf |title=Men 20 km Individual|language=en|publisher=IBU |accessdate={{dat|2017|2|21||bez}}}} |[[Lovels Beilijs]]
{{USA}} || 48:07,4
(0+0+0+0) |[[Ondržejs Moravecs]]
{{CZE}} || 48:10,7
(0+0+0+0) |[[Martēns Furkads]]
{{FRA}} || 48:28,6
(1+0+1+0) |- | 10 km sprints{{Tīmekļa atsauce|url=http://ibu.blob.core.windows.net/docs/1617/BT/SWRL/CH__/SMSP/BT_C73B_1.0.pdf |title= Men 10 km Sprint|language=en|publisher=IBU |accessdate={{dat|2017|2|21||bez}}}} |[[Benedikts Dolls]]
{{GER}} || 23:27,4
(0+0) |[[Juhanness Tīngnēss Bē]]
{{NOR}} || 23:28,1
(0+0) |[[Martēns Furkads]]
{{FRA}}[...]



Mārtiņsala

Tue, 21 Feb 2017 22:14:56 GMT

‎Vēsture ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.14 30. rindiņa: 30. rindiņa:   == Vēsture ==   == Vēsture ==   [[Attēls:Doles sala 19.-20. gs. mijā (''Insel Dahlen'').jpg|thumb|250px|left|Mārtiņsala (''Martinsholm''), Andrejsala (''Andreasholm'') un [[Doles sala]] (''Insel Dahlen'') 19./20. gs. mijā.]]   [[Attēls:Doles sala 19.-20. gs. mijā (''Insel Dahlen'').jpg|thumb|250px|left|Mārtiņsala (''Martinsholm''), Andrejsala (''Andreasholm'') un [[Doles sala]] (''Insel Dahlen'') 19./20. gs. mijā.]] − [[12. gadsimts|12. gs.]] beigās - [[13. gadsimts|13. gs.]] sākumā Daugavassala Holma (latīniski rakstītajos tekstos: ''Holme'') bija ievērojams [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] centrs. Nosaukuma pamatā ir sens [[vikingi|vikingu]] dots vārds, ko viņi atkārtoti lietojuši uz salām izvietotu apmetņu apzīmēšanai (sal. ''Holm gård'' - [[Novgoroda]], ''Stock holm'' - [[Stokholma]]). + [[12. gadsimts|12. gs.]] beigās - [[13. gadsimts|13. gs.]] sākumā Daugavassala Holma (latīniski rakstītajos tekstos: ''Holme'') bija ievērojams [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] centrs. Nosaukuma pamatā ir sens [[vikingi|vikingu]] dots vārds, ko viņi atkārtoti lietojuši uz salām izvietotu apmetņu apzīmēšanai (sal. ''Holm gård'' - [[Novgoroda]], ''Stock holm'' - [[Stokholma]], arī ''Холм'' - [[Holma]]s pilsēta Krievijā).       [[1186]]. gadā tirgotāju kuģu priesteris, vēlāk bīskaps [[Meinards]] ar [[Gotlande]]s mūrnieku palīdzību Salā uzcēla mūra pili un baznīcu.Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas - 16. gs. sākums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. {{ISBN|9789984824178}} 378. lpp. Te norisinājās "[[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]]" aprakstītie notikumi - vietējo lībiešu kristīšana un pakāpeniska pakļaušana.   [[1186]]. gadā tirgotāju kuģu priesteris, vēlāk bīskaps [[Meinards]] ar [[Gotlande]]s mūrnieku palīdzību Salā uzcēla mūra pili un baznīcu.Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas - 16. gs. sākums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. {{ISBN|9789984824178}} 378. lpp. Te norisinājās "[[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]]" aprakstītie notikumi - vietējo lībiešu kristīšana un pakāpeniska pakļaušana. [...]



Holma

Tue, 21 Feb 2017 22:13:11 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.13
1. rindiņa: 1. rindiņa:
  +
{{Cita nozīme|Krievijas pilsētu|Daugavas līvu pili|Mārtiņsala}}
 
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 
| name = Holma
 
| name = Holma



Valters

Tue, 21 Feb 2017 22:10:01 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.10 1. rindiņa: 1. rindiņa:   '''Valters''' var būt:   '''Valters''' var būt:     − * [[Valters (vārds)|vārds]] + * [[Valters (personvārds)]] − * [[Valters (uzvārds)|uzvārds]] + * [[Valters (uzvārds)]]       {{Nozīmju atdalīšana}}   {{Nozīmju atdalīšana}} [...]



Salaspils vēsture

Tue, 21 Feb 2017 22:08:15 GMT

‎Vēstures hronoloģija ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.08 4. rindiņa: 4. rindiņa:   [[Attēls:Salaspils drupas.jpg|thumb|300px|left|Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas Daugavas krastmalā pirms Pirmā pasaules kara.]]   [[Attēls:Salaspils drupas.jpg|thumb|300px|left|Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas Daugavas krastmalā pirms Pirmā pasaules kara.]]   Jau 9. gadu tūkstotī p.m.ē. tagadējās Salaspils tuvumā atradās senākā zināmā [[Paleolīts|paleolīta]] apmetne Latvijā ([[Laukskolas apmetne]]), kurā veikti arheoloģiskie izrakumi (1964-1975).   Jau 9. gadu tūkstotī p.m.ē. tagadējās Salaspils tuvumā atradās senākā zināmā [[Paleolīts|paleolīta]] apmetne Latvijā ([[Laukskolas apmetne]]), kurā veikti arheoloģiskie izrakumi (1964-1975). − [[12. gadsimts|12. gs.]] beigās - [[13. gadsimts|13. gs.]] sākumā Daugavas sala Holma (latīniski rakstītajos tekstos: ''Holme'') bija ievērojams Daugavas lībiešu centrs. Nosaukuma pamatā ir sens vikingu dots vārds, ko viņi atkārtoti lietojuši uz salām izvietotu apmetņu apzīmēšanai (sal. ''Holm gård'' - [[Novgoroda]], ''Stock holm'' - [[Stokholma]], ''Dun holm'' - [[Darema]] u.tml. ). + [[12. gadsimts|12. gs.]] beigās - [[13. gadsimts|13. gs.]] sākumā Daugavas sala [[Holma]] (latīniski rakstītajos tekstos: ''Holme'') bija ievērojams Daugavas lībiešu centrs. Nosaukuma pamatā ir sens vikingu dots vārds, ko viņi atkārtoti lietojuši uz salām izvietotu apmetņu apzīmēšanai (sal. ''Holm gård'' - [[Novgoroda]], ''Stock holm'' - [[Stokholma]], ''Dun holm'' - [[Darema]] u.tml. ).       [[1186]]. gadā tirgotāju kuģu priesteris, vēlāk bīskaps [[Meinards]] ar [[Gotlande]]s mūrnieku palīdzību Salā uzcēla mūra pili un baznīcu.Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas - 16. gs. sākums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. {{ISBN|9789984824178}} 378. lpp. Te norisinājās "[[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]]" aprakstītie notikumi - vietējo lībiešu kristīšana un pakāpeniska pakļaušana.   [[1186]]. gadā tirgotāju kuģu priesteris, vēlāk bīskaps [[Meinards]] ar [[Gotlande]]s mūrnieku palīdzību Salā uzcēla mūra pili un baznīcu.Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas - 16. gs. sākums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. {{ISBN|9789984824178}} 378. lpp. Te norisinājās "[[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]]" aprakstītie notikumi - vietējo lībiešu kristīšana un pakāpeniska pakļaušana. 17. rindiņa: 17. rindiņa:   [[Attēls:Battle of Kirchholm 1605.jpg|thumb|400px|[[Salaspils kauja]] (Peter Snayers, 1630). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca.]]   [[Attēls:Battle of Kirchholm 1605.jpg|thumb|400px|[[Salaspils kauja]] (Peter Snayers, 1630). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca.]]   [[1597]]. gadā slavenais dāņu astronoms [[Tiho Brahe]] esot iecerējis netāli no Salaspils esošajā [[Doles sala|Doles salā]] būvēt observatoriju, taču nav guvis atbalstu un savu observatoriju uzcēlis [[Pr[...]



Vikipēdijas diskusija:Vikitikšanās

Tue, 21 Feb 2017 22:07:55 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.07 27. rindiņa: 27. rindiņa:   ::::precizēšu - tu neesi unikāls. 95% cilvēku darba diena ir līdz 17:00 vai 18:00 un tas itin nemaz nav šķērslis, lai apmeklētu pasākumu, piemēram, 18:30. protams, ja darbs nav Madonā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 21. februāris, plkst. 21.58 (EET)   ::::precizēšu - tu neesi unikāls. 95% cilvēku darba diena ir līdz 17:00 vai 18:00 un tas itin nemaz nav šķērslis, lai apmeklētu pasākumu, piemēram, 18:30. protams, ja darbs nav Madonā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 21. februāris, plkst. 21.58 (EET)   :::::95% ir nedaudz pārspīlēti, varbūt drīzāk 60%. Pats esmu strādājis vairākos darbos, un tā nu sanācis, ka nevienā nav bijusi darbadiena tikai strikti līdz 17.00 vai 18.00. Arī šobrīd tieku vairāk pēcpusdienā, nekā vakarā. Kāds īsti ir laiks, kad ceturtdien tiekamies? Principā var sanākt vakars, bet tikai neērti. Ja nākamnedēļ — kura diena? Otrdienas, piektdienas, sestdienas, svētdienas vakaros es pavisam noteikti netieku. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]]''' ([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]]) — 2017. gada 21. februāris, plkst. 23.44 (EEST)   :::::95% ir nedaudz pārspīlēti, varbūt drīzāk 60%. Pats esmu strādājis vairākos darbos, un tā nu sanācis, ka nevienā nav bijusi darbadiena tikai strikti līdz 17.00 vai 18.00. Arī šobrīd tieku vairāk pēcpusdienā, nekā vakarā. Kāds īsti ir laiks, kad ceturtdien tiekamies? Principā var sanākt vakars, bet tikai neērti. Ja nākamnedēļ — kura diena? Otrdienas, piektdienas, sestdienas, svētdienas vakaros es pavisam noteikti netieku. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|GreenZeb]]''' ([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]]) — 2017. gada 21. februāris, plkst. 23.44 (EEST)   + ::::::Ceturtdien piedāvāju sākt 19:00. Ja nesanāk, tad pārceļam uz nākamo nedēļu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 22. februāris, plkst. 00.07 (EET) [...]



Salaspils

Tue, 21 Feb 2017 22:05:52 GMT

‎Vēsture ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.05 53. rindiņa: 53. rindiņa:   == Vēsture ==   == Vēsture ==   {{Galvenais|Salaspils vēsture}}   {{Galvenais|Salaspils vēsture}} − Salaspils ({{val-la|Holme}}; {{val-de|Kirchholm}}) apkārtne bija apdzīvota jau 9. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. 12. gadsimta beigās Daugavas sala Holma (vēlākā '''Mārtiņsala''') bija ievērojams Daugavas [[lībieši|lībiešu]] centrs. 1186. gadā bīskaps [[Meinards]] salā uzcēla mūra pili un baznīcu, kur norisinājās vietējo lībiešu kristīšana un vēlāk sala tika nodēvēta par Baznīcas salu (''Kirchholm'').Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas - 16. gs. sākums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. {{ISBN|9789984824178}} 378. lpp. 1255. gadā pils nonāca [[Rīgas arhibīskaps|Rīgas arhibīskapa]] īpašumā, bet 1298. gadā tā stipri cieta arhibīskapa un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Livonijas pilsoņu karš|savstarpējās cīņās]].Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku pilis IV. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. {{ISBN|9984601072}} 444. lpp. 14. gadsimta otrajā pusē Daugavas krastā iepretī Baznīcas salai tika uzcelta jauna [[Salaspils viduslaiku pils|Livonijas ordeņa pils]]. + Salaspils ({{val-la|Holme}}; {{val-de|Kirchholm}}) apkārtne bija apdzīvota jau 9. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. 12. gadsimta beigās Daugavas sala Holma (vēlākā '''[[Mārtiņsala]]''') bija ievērojams Daugavas [[lībieši|lībiešu]] centrs. 1186. gadā bīskaps [[Meinards]] salā uzcēla mūra pili un baznīcu, kur norisinājās vietējo lībiešu kristīšana un vēlāk sala tika nodēvēta par Baznīcas salu (''Kirchholm'').Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas - 16. gs. sākums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. {{ISBN|9789984824178}} 378. lpp. 1255. gadā pils nonāca [[Rīgas arhibīskaps|Rīgas arhibīskapa]] īpašumā, bet 1298. gadā tā stipri cieta arhibīskapa un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Livonijas pilsoņu karš|savstarpējās cīņās]].Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku pilis IV. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. {{ISBN|9984601072}} 444. lpp. 14. gadsimta otrajā pusē Daugavas krastā iepretī Baznīcas salai tika uzcelta jauna [[Salaspils viduslaiku pils|Livonijas ordeņa pils]].       1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā dažādi, savstarpēji nesaistīti padomju resori uzsāka nozīmīgu rūpniecības uzņēmumu, iestāžu un dzīvojamo rajonu strauju celtniecību Salaspilī. Salaspils dažu desmitu gadu laikā no klusas lauku apdzīvotas vietas izauga par pilsētu ar vairākiem atdalītiem mikrorajoniem (HES ciemats, Agrofirmas ciemats, Budeskalni, Zinātņu Akadēmijas ciemats, Silava) un izveidojās par ievērojamu enerģētikas, zinātnes un lauksaimniecības centru. Lielākā būve nākamajā desmitgadē bija [[Rīgas HES]], zem kuras ūdenskrātuves 1974.—1975. gadā tika appludināta Salaspils vēsturiskā daļa. 20. g[...]



Veidne:PČ biatlonā

Tue, 21 Feb 2017 22:05:27 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.05 59. rindiņa: 59. rindiņa:   * [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]]   * [[2015. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2015]]   * [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]]   * [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016]]   + * [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017]]   }}   }}   [[Kategorija:Sporta veidnes]]   [[Kategorija:Sporta veidnes]] [...]



Salaspils viduslaiku pils

Tue, 21 Feb 2017 22:04:57 GMT

‎Vēsture ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.04 4. rindiņa: 4. rindiņa:       == Vēsture ==   == Vēsture == − [[Attēls:Vecās Salaspils plāns uz Mārtiņsalas.png|thumb|300px|left|Vecās Salaspils plāns uz Mārtiņsalas ([[Kārlis fon Lēviss of Menārs|K. Lēviss of Menārs]], 1922).]] + [[Attēls:Vecās Salaspils plāns uz Mārtiņsalas.png|thumb|300px|left|Vecās Salaspils plāns uz [[Mārtiņsala]]s ([[Kārlis fon Lēviss of Menārs|K. Lēviss of Menārs]], 1922).]]   [[Attēls:Salaspils viduslaiku pilskalns no Daugavas puses.jpg|thumb|300px|Salaspils viduslaiku pilskalns no Daugavas puses.]]   [[Attēls:Salaspils viduslaiku pilskalns no Daugavas puses.jpg|thumb|300px|Salaspils viduslaiku pilskalns no Daugavas puses.]] − [[Indriķa hronika]]s aprakstā par bīskapu [[Meinards|Meinhardu]] minēts, ka [[1186]]. gadā ar [[Gotlande]]s mūrnieku palīdzību Salā (''Holme'') uzcelta mūra pils. [[1206]]. gadā Salas lībiešu vadonis [[Ako]], “kas bija uzkūdījis Polockas kņazu uz karu pret rīdziniekiem, kas bija savācis lietuvjus, sasaucis [[Turaidas pils|turaidiešus]] un visu Līvzemi cīņai”, organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret krustnešiem ([[kauja pie Salaspils (1206)]]). Kritušā Ako galvu [[bīskaps Alberts]] Rīgā saņēma kā uzvaras zīmi pār Salas lībiešiem. Pēc Līvzemes sadalīšanas Salas pils nokļuva [[bīskaps Alberts|bīskapa Alberta]] pārvaldībā un tika pārdēvēta par "Baznīcas salu" ({{val-de|Kirchholm}}) jeb "Mārtiņsalu" (''Martinsholm''). Salaspils pilsnovada pārvaldīšanai tika iecelts Salspils fogts. [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] laikā [[1298]]. gadā uz Salas esošo Rīgas arhibīskapa pili nopostīja [[Livonijas ordenis]]. + [[Indriķa hronika]]s aprakstā par bīskapu [[Meinards|Meinhardu]] minēts, ka [[1186]]. gadā ar [[Gotlande]]s mūrnieku palīdzību [[Mārtiņsala|Salā]] (''Holme'') uzcelta mūra pils. [[1206]]. gadā Salas lībiešu vadonis [[Ako]], “kas bija uzkūdījis Polockas kņazu uz karu pret rīdziniekiem, kas bija savācis lietuvjus, sasaucis [[Turaidas pils|turaidiešus]] un visu Līvzemi cīņai”, organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret krustnešiem ([[kauja pie Salaspils (1206)]]). Kritušā Ako galvu [[bīskaps Alberts]] Rīgā saņēma kā uzvaras zīmi pār Salas lībiešiem. Pēc Līvzemes sadalīšanas Salas pils nokļuva [[bīskaps Alberts|bīskapa Alberta]] pārvaldībā un tika pārdēvēta par "Baznīcas salu" ({{val-de|Kirchholm}}) jeb "[[Mārtiņsala|Mārtiņsalu]]" (''Martinsholm''). Salaspils pilsnovada pārvaldīšanai tika iecelts Salspils fogts. [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] laikā [[1298]]. gadā uz Salas esošo Rīgas arhibīskapa pili nopostīja [[Livonijas ordenis]].       Livonijas ordenis Daugavas labajā krastā uzcēla jaunu mūra pili ar Svētā Jura baznīcu, kas pirmo reizi minēta [[1380]]. gadā kā "Jaunā Salaspils" (''Neu-Kirchholm''). [[1452]]. gadā pilī tika noslēgts [[Salaspils līgums]] par to, ka Rīgai ir divi feodālie senjori - Rīgas arhibīskaps un Livonijas ordeni[...]



Čerņigovas apgabals

Tue, 21 Feb 2017 22:02:14 GMT

‎Pilsētas ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.02 93. rindiņa: 93. rindiņa:   *[[Ičņa]] - 11 224 iedz.   *[[Ičņa]] - 11 224 iedz.   *[[Borzna]] - 10 294 iedz.   *[[Borzna]] - 10 294 iedz.   + *''[[Ostera]]'' - 6 180 iedz.   *''[[Baturina]]'' - 2 483 iedz.   *''[[Baturina]]'' - 2 483 iedz.     [...]



Ostera

Tue, 21 Feb 2017 22:00:28 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.00 62. rindiņa: 62. rindiņa:       == Ārējās saites==   == Ārējās saites== − {{Commons category-inline|Koryukivka|Korjukivka}} + {{Commons category-inline|Oster|Ostera}}     − == Atsauces ==   − {{atsauces}}   −   − {{Ukraina-aizmetnis}}     {{Čerņigovas apgabala pilsētas}}   {{Čerņigovas apgabala pilsētas}}   {{autoritatīvā vadība}}   {{autoritatīvā vadība}} [...]



Ostera

Tue, 21 Feb 2017 21:59:42 GMT

Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ostera | official_name = ''Остер'' | image_skyline = Юрьева божница-Фото 001... Jauna lapa{{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ostera | official_name = ''Остер'' | image_skyline = Юрьева божница-Фото 001.jpg | image_caption = Jurija baznīcas saglabājusies daļa Osteras apkaimē (11. gadsimts) | image_size = | image_flag = | image_shield = Oster COA.png | shield_size = | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Ukraina#Čerņigovas apgabals | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Čerņigovas apgabals]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Kozelecas rajons]] | established_title = Rakstos | established_date = [[1098. gads]] | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = [[1622. gads]]/[[1961. gads]] | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_sq_mi = | area_total_km2 = | area_land_sq_mi = | area_land_km2 = | area_water_sq_mi = | area_water_km2 = | area_urban_sq_mi = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | area_metro_sq_mi = | population_as_of = 2015 | population_footnotes = | population_total = 6180 | population_urban = | population_metro = | population_density_sq_mi = | population_density_km2 = | timezone = [[UTC+3]]/[[UTC+2]] | utc_offset = | latd = 50 | latm = 57 | lats = 02 | latNS = N | longd = 30 | longm = 52 | longs = 56 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Ostera''' ({{val|uk|Остер}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s ziemeļaustrumu daļā, [[Čerņigovas apgabals|Čerņigovas apgabala]] dienvidos, [[Kozelecas rajons|Kozelecas rajona]] rajonā pie [[Ostera (upe)|osteras]] upes ietekas [[Desna|Desnā]]. == Vēsture == Pilsētu 1098. gadā dibinājis [[Vladimirs Monomahs]], vēlāk to mantoja viņa dēls [[Jurijs Dolgorukijs]]. 1240. gadā to nopostīja [[mongoļi]]. Vēlāk apmetne atjaunojās, tā tika saukta par Veco Ostru vai Starogorodku. 14. gadsimta sākumā apmetne radās mūsdienu atrašanās vietā, mazliet tuvāk Desnas upei. No 1356. gada - [[Lietuvas lielkņaziste]]s sastāvā, bet pēc [[Ļubļinas ūnija]]s noslēgšanas - [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]]. 1662. gadā Osterai tika piešķirtas [[Magdeburgas tiesības]]. Pēc [[Bogdans Hmeļņickis|Bogdana Hmeļņicka]] sacelšanās, 1654. gadā Ostera iekļāvās Krievijas sastāvā. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ietilpa [...]



Attēls:Skats no Salaspils pilsdrupām uz Mārtiņsalu.jpg

Tue, 21 Feb 2017 21:59:21 GMT

Pirags augšupielādēja Attēls:Skats no Salaspils pilsdrupām uz Mārtiņsalu.jpg No https://www.geocaching.com/geocache/GC48NC7_salas-pils?guid=9230bb1c-901b-4a79-8f48-4ce14323f982 {{PD-nezināms}}

Jauna lapa

No https://www.geocaching.com/geocache/GC48NC7_salas-pils?guid=9230bb1c-901b-4a79-8f48-4ce14323f982 {{PD-nezināms}}



Mārtiņsala

Tue, 21 Feb 2017 21:56:53 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 21.56 1. rindiņa: 1. rindiņa:   {{Salu infokaste   {{Salu infokaste   |nosaukums = Mārtiņsala   |nosaukums = Mārtiņsala − |attēls = + |attēls = Skats no Salaspils pilsdrupām uz Mārtiņsalu.jpg − |attēla paraksts = + |attēla paraksts = Skats no [[Salaspils pils]]drupām uz Mārtiņsalu   |attēla izmērs =   |attēla izmērs =   |vietaskarte = Latvija   |vietaskarte = Latvija [...]



2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona

Tue, 21 Feb 2017 21:54:35 GMT

‎Astotdaļfināli: rezultāti ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 21.54 519. rindiņa: 519. rindiņa:   === Astotdaļfināli ===   === Astotdaļfināli ===   {{TwoLegStart}}   {{TwoLegStart}} − {{TwoLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG||[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|{{small|21. februārī}}|{{small|15. martā}}}} + {{TwoLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG||[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|5–3|{{small|15. martā}}}}   {{TwoLegResult|[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|ESP||[[SSC Napoli|Napoli]]|ITA|3–1|{{small|7. martā}}}}   {{TwoLegResult|[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|ESP||[[SSC Napoli|Napoli]]|ITA|3–1|{{small|7. martā}}}}   {{TwoLegResult|[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|POR||[[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]]|GER|1–0|{{small|8. martā}}}}   {{TwoLegResult|[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|POR||[[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]]|GER|1–0|{{small|8. martā}}}}   {{TwoLegResult|[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|GER||[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|5–1|{{small|7. martā}}}}   {{TwoLegResult|[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|GER||[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|5–1|{{small|7. martā}}}}   {{TwoLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR||[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|ITA|{{small|22. februārī}}|{{small|14. martā}}}}   {{TwoLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR||[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|ITA|{{small|22. februārī}}|{{small|14. martā}}}} − {{TwoLegResult|[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|GER||[[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]]|ESP|{{small|21. februārī}}|{{small|15. martā}}}} + {{TwoLegResult|[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|GER||[[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]]|ESP|2–4|{{small|15. martā}}}}   {{TwoLegResult|[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|FRA||[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|4–0|{{small|8. martā}}}}   {{TwoLegResult|[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|FRA||[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|4–0|{{small|8. martā}}}}   {{TwoLegResult|[[Sevilla FC|Sevilla]]|ESP||[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|ENG|{{small|22. februārī}}|{{small|14. martā}}}}   {{TwoLegResult|[[Sevilla FC|Sevilla]]|ESP||[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|ENG|{{small|22. februārī}}|{{small|14. martā}}}} [...]



Mārtiņsala

Tue, 21 Feb 2017 21:52:36 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 21.52 10. rindiņa: 10. rindiņa:   |izvietojums = [[Daugava]]   |izvietojums = [[Daugava]]   |arhipelāgs =   |arhipelāgs = − |latd=56|latm=51|lats=00|latNS=N |longd=24|longm=18|longs=10|longEW=E + |latd=56|latm=50|lats=30|latNS=N |longd=24|longm=19|longs=40|longEW=E   |platība =   |platība =   |garums =   |garums = [...]



Kategorija:Ārstniecības augi

Tue, 21 Feb 2017 21:48:01 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 21.48 1. rindiņa: 1. rindiņa:   {{catmore}}   {{catmore}}     − {{DEFAULTSORT:Azrstniecizbas augi}} + {{DEFAULTSORT:Ārstniecības augi}} − {{Commonscat|Medicinal plants}} + {{Commonscat|Medicinal plants|Ārstniecības augi}}       [[Kategorija:Augi]]   [[Kategorija:Augi]] [...]



Mārtiņsala

Tue, 21 Feb 2017 21:37:02 GMT

‎ievads ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 21.37 (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) 26. rindiņa: 26. rindiņa:   |piezīme =   |piezīme =   }}   }} − '''Mārtiņsala''' ({{val-de|Martinsholm}}), senāk '''Baznīcas sala''' ({{val-de|Kirchholm}}) jeb '''Holme''' ir bijusī [[sala]] [[Daugava]]s lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus [[Doles sala]]i, kur sazarojās Ceļa Daugava un [[Sausā Daugava]]. Pēc [[Rīgas HES]] aizsprosta uzbūvēšanas 1974. gadā tā atrodas ūdenskrātuves dzelmē. Uz tās atradās 12.-13. gs. senvietu komplekss ar [[Salaspils pils|Salaspils veco pili]] ({{val-la|castrum Holme}}), baznīcu, ciemu un senkapiem, kuros no 1966. līdz 1974. gadam notika arheoloģiskie izrakumi. + '''Mārtiņsala''' ({{val-de|Martinsholm}}), senāk '''Baznīcas sala''' ({{val-de|Kirchholm}}) jeb '''Holma''' ir bijusī [[sala]] [[Daugava]]s lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus [[Doles sala]]i, kur sazarojās Ceļa Daugava un [[Sausā Daugava]]. Pēc [[Rīgas HES]] aizsprosta uzbūvēšanas 1974. gadā tā atrodas ūdenskrātuves dzelmē. Uz tās atradās 12.-13. gs. senvietu komplekss ar [[Salaspils pils|Salaspils veco pili]] ({{val-la|castrum Holme}}), baznīcu, ciemu un senkapiem, kuros no 1966. līdz 1974. gadam notika arheoloģiskie izrakumi.       == Vēsture ==   == Vēsture ==   [[Attēls:Doles sala 19.-20. gs. mijā (''Insel Dahlen'').jpg|thumb|250px|left|Mārtiņsala (''Martinsholm''), Andrejsala (''Andreasholm'') un [[Doles sala]] (''Insel Dahlen'') 19./20. gs. mijā.]]   [[Attēls:Doles sala 19.-20. gs. mijā (''Insel Dahlen'').jpg|thumb|250px|left|Mārtiņsala (''Martinsholm''), Andrejsala (''Andreasholm'') un [[Doles sala]] (''Insel Dahlen'') 19./20. gs. mijā.]] − [[12. gadsimts|12. gs.]] beigās - [[13. gadsimts|13. gs.]] sākumā Daugavassala Holma (latīniski rakstītajos tekstos: ''Holme'') bija ievērojams [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] centrs. Nosaukuma pamatā ir sens vikingu dots vārds, ko viņi atkārtoti lietojuši uz salām izvietotu apmetņu apzīmēšanai (sal. ''Holm gård'' - [[Novgoroda]], ''Stock holm'' - [[Stokholma]]). + [[12. gadsimts|12. gs.]] beigās - [[13. gadsimts|13. gs.]] sākumā Daugavassala Holma (latīniski rakstītajos tekstos: ''Holme'') bija ievērojams [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] centrs. Nosaukuma pamatā ir sens [[vikingi|vikingu]] dots vārds, ko viņi atkārtoti lietojuši uz salām izvietotu apmetņu apzīmēšanai (sal. ''Holm gård'' - [[Novgoroda]], ''Stock holm'' - [[Stokholma]]).       [[1186]]. gadā tirgotāju kuģu priesteris, vēlāk bīskaps [[Meinards]] ar [[Gotlande]]s mūrnieku palīdzību Salā uzcēla mūra pili un baznīcu.Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas - 16. gs. sākums.[...]



Dalībnieka diskusija:Neitrāls vārds

Tue, 21 Feb 2017 21:35:39 GMT

‎Rakstu tulkošana ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 21.35 56. rindiņa: 56. rindiņa:   :::Tad Jūsu gala redakcija lietuviešu versijai ir publicēta? Es varu uzmest aci locīšanas tabulām. [[Dalībnieks:Neitrāls vārds|Neitrāls vārds]] ([[Dalībnieka diskusija:Neitrāls vārds|diskusija]]) 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.58 (EET)   :::Tad Jūsu gala redakcija lietuviešu versijai ir publicēta? Es varu uzmest aci locīšanas tabulām. [[Dalībnieks:Neitrāls vārds|Neitrāls vārds]] ([[Dalībnieka diskusija:Neitrāls vārds|diskusija]]) 2017. gada 21. februāris, plkst. 22.58 (EET)   ::::O, es būtu jums par to ļoti pateicīgs! (Tas ir [https://lt.wikipedia.org/wiki/Lyvi%C5%B3_kalba šeit])--[[Dalībnieks:Ed1974LT|Ed1974LT]] ([[Dalībnieka diskusija:Ed1974LT|diskusija]]) 2017. gada 21. februāris, plkst. 23.03 (EET)   ::::O, es būtu jums par to ļoti pateicīgs! (Tas ir [https://lt.wikipedia.org/wiki/Lyvi%C5%B3_kalba šeit])--[[Dalībnieks:Ed1974LT|Ed1974LT]] ([[Dalībnieka diskusija:Ed1974LT|diskusija]]) 2017. gada 21. februāris, plkst. 23.03 (EET)   + :::::Tā kā tas ir Jūsējs raksts, tas arī lietuviešu Vikipēdijā ir piešķirts vērtīgo kategorijai.--[[Dalībnieks:Ed1974LT|Ed1974LT]] ([[Dalībnieka diskusija:Ed1974LT|diskusija]]) 2017. gada 21. februāris, plkst. 23.35 (EET) [...]



Mārtiņsala

Tue, 21 Feb 2017 21:35:10 GMT

‎ievads ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 21.35 (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) 10. rindiņa: 10. rindiņa:   |izvietojums = [[Daugava]]   |izvietojums = [[Daugava]]   |arhipelāgs =   |arhipelāgs = − |latd=56|latm=50|lats=32|latNS=N |longd=24|longm=18|longs=1|longEW=E + |latd=56|latm=51|lats=00|latNS=N |longd=24|longm=18|longs=10|longEW=E   |platība =   |platība =   |garums =   |garums = 26. rindiņa: 26. rindiņa:   |piezīme =   |piezīme =   }}   }} − '''Mārtiņsala''' ir bijusī [[sala]] [[Daugava]]s lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus [[Doles sala]]i, kur sazarojās Ceļa Daugava un [[Sausā Daugava]]. Pēc [[Rīgas HES]] aizsprosta uzbūvēšanas 1974. gadā tā atrodas ūdenskrātuves dzelmē. Uz tās atradās 12.-13. gs. senvietu komplekss ar [[Salaspils pils|Salaspils veco pili]] (''Holme''), baznīcu, ciemu un senkapiem, kuros no 1966. līdz 1974. gadam notika arheoloģiskie izrakumi. + '''Mārtiņsala''' ({{val-de|Martinsholm}}), senāk '''Baznīcas sala''' ({{val-de|Kirchholm}}) jeb '''Holme''' ir bijusī [[sala]] [[Daugava]]s lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus [[Doles sala]]i, kur sazarojās Ceļa Daugava un [[Sausā Daugava]]. Pēc [[Rīgas HES]] aizsprosta uzbūvēšanas 1974. gadā tā atrodas ūdenskrātuves dzelmē. Uz tās atradās 12.-13. gs. senvietu komplekss ar [[Salaspils pils|Salaspils veco pili]] ({{val-la|castrum Holme}}), baznīcu, ciemu un senkapiem, kuros no 1966. līdz 1974. gadam notika arheoloģiskie izrakumi.       == Vēsture ==   == Vēsture == [...]



LNK Group

Tue, 21 Feb 2017 21:28:06 GMT

‎ievads: labots ← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 21.28 10. rindiņa: 10. rindiņa:   | successor =   | successor =   | foundation = 1988. gads   | foundation = 1988. gads − | founder = Aleksandrs Milovs + | founder = [[Aleksandrs Milovs]]   | defunct =   | defunct =   | location_city = Rīga   | location_city = Rīga   | location_country = {{LAT}}   | location_country = {{LAT}} − | location = Sporta iela 7 Rīga, LV-1013 + | location = Jāņa Daliņa iela 15 Rīga, LV-1013   | locations =   | locations =   | area_served =   | area_served = − | key_people = + | key_people = [[Vadims Milovs]], [[Artjoms Milovs]] − | industry = Būvniecība, ražošana, inženierija, nekustamo īpašumu attīstīšana + | industry = Būvniecība, ražošana, inženierija, aviācijas tehnikas izmēģinājumi un izstrādes darbi, nekustamo īpašumu attīstīšana   | products =   | products =   | services =   | services = 30. rindiņa: 30. rindiņa:   | num_employees = Vairāk nekā 1000 [http://www.db.lv/finanses/bankas/pieskir-4-5-miljonu-eiro-finansejumu-lnk-group-uznemumiem-380290/ Portāls db.lv]   | num_employees = Vairāk nekā 1000 [http://www.db.lv/finanses/bankas/pieskir-4-5-miljonu-eiro-finansejumu-lnk-group-uznemumiem-380290/ Portāls db.lv]   | parent =   | parent = − | divisions = + | divisions = LNK Industries, LNK Aerospace, LNK Property, Charity fonds   | subsid =   | subsid =   | homepage = http://www.lnk.lv   | homepage = http://www.lnk.lv [...]



Mārtiņsala

Tue, 21 Feb 2017 21:23:40 GMT

← Senāka versija Versija, kuras saglabāšanas brīdis ir 2017. gada 21. februāris, plkst. 21.23 10. rindiņa: 10. rindiņa:   |izvietojums = [[Daugava]]   |izvietojums = [[Daugava]]   |arhipelāgs =   |arhipelāgs = − |latd=56|latm=51|lats=46|latNS=N |longd=24|longm=13|longs=37|longEW=E + |latd=56|latm=50|lats=32|latNS=N |longd=24|longm=18|longs=1|longEW=E   |platība =   |platība =   |garums =   |garums = [...]